Krievi iebrūk Ukrainā, briti atvadās no karalienes, protesti Irānā – 2022. gada notikumi pasaulē 23
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas prezidenta Vladimira Putina pirms desmit mēnešiem sāktais barbariskais karš pret Ukrainu turpinās, taču Kremļa sākotnējais plāns ātri ieņemt Kijivu ir izgāzies Ukrainas varonīgās pretošanās dēļ. Krievijas agresija izraisījusi bezprecedenta vienotu pretdarbību no rietumvalstu puses, sniedzot militāro, ekonomisko un humanitāro palīdzību Ukrainai.
Eiropas Savienība apstiprinājusi jau devīto sankciju paketi pret Krieviju, taču sankciju žņaugos joprojām ir spraugas, kas dod iespēju Kremlim saņemt miljardus par izejvielu eksportu savas kara lādes papildināšanai.
Kremlis nav zaudējis cerību, ka enerģijas krīze, cenu kāpums, bēgļu plūsma iedragās rietumvalstu vienotību pretsparā Krievijas agresijai.
Eiropā un citviet pasaulē mazinoties saslimstībai ar kovidu, gada nogalē no Ķīnas pienāk satraucošas ziņas par inficēto cilvēku strauju pieaugumu.
Ķīnā, no kurienes kovids pirms trīs gadiem sāka izplatīties pasaulē, vairākus gadus bija spēkā stingra karantīna, kas izraisīja iedzīvotāju neapmierinātību.
No 8. janvāra stingros ierobežojumus Ķīnā paredzēts atcelt un atvērt robežas, taču citas valstis plāno pieņemt noteikumus, lai nepieļautu koronavīrusa pandēmijas atsākšanos. Tās ir sliktas ziņas daudzām valstīm tūrisma sezonas priekšvakarā.
Eiropas Savienībai cenšoties pārvarēt enerģijas krīzi un straujo cenu kāpumu daudzām precēm, Eiropas Parlamenta uzticamību un rīcībspēju iedragājis korupcijas skandāls, kurā iesaistīta arī Katara, Maroka un citas valstis. Eksperti atzīmē, ka “Katargeitas” skandāla mērogs izmeklēšanas gaitā var paplašināties un nodarīt nopietnu kaitējumu vienotās Eiropas idejai.
Apvienotās Karalistes iedzīvotāji, šogad pavadījuši mūžībā ilggadējo karalieni Elizabeti II un nomainījuši divus premjerministrus, secinājuši, ka 2016. gada referendumā pieņemtais lēmums par izstāšanos no Eiropas Savienības varbūt nebija pareizs, jo breksits ir iedragājis britu ekonomiku un sašķēlis sabiedrību.
Aptaujas liecina, ka pieaug to britu vēlētāju skaits, kas gribētu ciešākas attiecības ar ES, daļai no viņiem pieļaujot pat atgriešanos ES nākotnē.
Ilggadējo neitrālo valstu Zviedrijas un Somijas lēmums pievienoties NATO liecina par pasaules sadalīšanos demokrātisko un autoritāro valstu blokos, starp kuriem gaidāma asa pretstāve nākamajā gadā.
