Krieķis pret politiķiem, latviete Itālijas cietumā un “Novičok” no Latvijas. Nedēļas notikumu apskats 4
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Krieķis vaino politiķus
Daudziem jurista Mārtiņa Krieķa uzvārds kļuva pazīstams tūdaļ pēc tam, kad uzzinājām par viņa drauga zvērinātā advokāta Pāvela Rebenoka slepkavību.
Viņš kļuva atpazīstams burtiski dienas laikā, kad Krieķa seja parādījās televīzijā un sociālajos tīklos, viedoklis par notikušo bija dzirdams radio un lasāms drukātajā presē. Krieķis arī nekavējoties izsludināja 20 000 eiro atlīdzību par informāciju, kas palīdzētu atklāt slepkavību, bet vēlāk šo summu dubultoja.
Krieķis no slepkavības pirmās dienas neatlaidīgi cenšas pārliecināt sabiedrību, ka tā neesot nekāda prasta laupīšana, bet tikai un vienīgi politiķu pasūtīta slepkavība, kuru veikuši kāda cita valsts specdienesta darbinieki.
Krieķim esot zināms arī pasūtījuma iemesls – pie vainas obligātā iepirkuma komponente (OIK), pret kuru Pāvels aktīvi cīnījies.
Rebenoka draugs un biznesa partneris izskaitļojis, ka Bordānam, Jurašam un “Vienotībai”, kas aktīvi atbalstot OIK, ir personīgs naids pret Pāvelu. Sak, “ķeriet zagli” tepat valdības mājā!
Interesanti, ko Krieķis teiktu, ja kāds tikpat nenogurstoši raktu Rebenoka darījumu partneru un draugu virzienā, cenšoties būvēt kādas sazvērestības teorijas, kāpēc, piemēram, pašam Krieķim slepkavība varētu būt izdevīga?
Iemeslus, kā zināms, personai ar tik bagātu profesionālo pieredzi vienmēr var atrast. Kādam, piemēram, atmiņā ataustu Krieķa slepenā virzīšana lidostas “Rīga” Juridiskā departamenta direktora amatā, kur viņš mierīgi turpināja strādāt arī bez pielaides valsts noslēpumam, kaut gan toreiz Drošības policija bija brīdinājusi lidostas vadību, ka tas nav atļauts.
Toreiz, kā ziņo portāls “www.kasjauns.lv”, Krieķis esot panācis lidostai neizdevīga līguma noslēgšanu ar advokātu biroju “Rebenoks un Vilders”, kurā pats pirms pārnākšanas uz lidostu strādājis. Drauga birojs esot saņēmis Latvijas mērogiem darba strīdu lietās karalisku atalgojumu.
Krieķa norādītais slepkavības iemesls OIK tāpat šķiet dīvains, jo Saeima pirmajā lasījumā ir nobalsojusi par iepriekšējā ekonomikas ministra Ralfa Nemiro un viņa padomnieka Rebenoka iesniegto likumprojektu, ka OIK ir pilnībā atceļams.
Bet valdība aizvadītajā nedēļā nolēma, sākot no nākamā gada, OIK samazināt par 23 procentiem.
Kā cīnītāju pret OIK Rebenoks sevi pasniedza tikai pēc tam, kad tika apšaubīta viņa kandidatūra darbam “Latvenergo” padomē, minot to kā iemeslu, kāpēc pret viņa izvirzīšanu iebilda premjers Krišjānis Kariņš.
Atšķirībā no sava drauga Rebenoka, kurš ir zvērināts advokāts, Krieķis nekad nav bijis zvērināts, kaut gan reizēm sevi par tādu nodēvē. Tātad nav kārtojis advokāta eksāmenu un nodevis zvērestu Augstākās tiesas priekšsēdētājam.
Izrādās, ka Advokatūras likums viņam aizliedz par tādu kļūt, jo savulaik Krieķim bija piespriesta brīvības atņemšana uz diviem gadiem pēc trim toreizējā Kriminālkodeksa pantiem par krāpšanu, izspiešanu un šaujamieroču nēsāšanu vai glabāšanu.
Mācība. Nemelojiet Itālijas policistiem!
Pagājšnedēļ Latvijas interneta medijos uzpeldēja stāsts par kādu jaunu latviešu mūziķi, kas nonākusi cietumā Itālijā. Latvijas pilsone Dženifere Rumpāne apcietināta jau pirms mēneša, bet tagad traci Latvijā ceļ tuvinieki, draugi un arī politiķi.
Sākotnēji izskanēja, ka sieviete cietumā tikusi “par kļūdaini nosauktu vārdu sabiedriskā transporta kontrolei”. Taču portāls “jauns.lv” noskaidrojis sīkāk un raksta, par ko tad Rumpāne Itālijas tiesā aizmuguriski notiesāta.
2014. gada 6. novembrī Rumpāne, tikko Itālijā ieradusies studente, pieķerta sabiedriskajā transportā bez biļetes.
Viņa nobijusies, ka konservatorijā var būt nepatikšanas, esot samelojusi, ka nav līdzi dokumentu, nosaukusi sevi par Annu Ivanovu no Krievijas. Izsaukta policija. Tad Rumpāne tomēr uzrādījusi pasi un atlaista ar brīdinājumu.
Taču Itālijā melošana policijai par savu identitāti ir krimināli sodāms noziegums. Tāpēc ierosināta lieta. 2016. gada februārī tā pabeigta un nosūtīta uz tiesu. Tiesa 2019. gada 15. janvārī piespriedusi gadu cietumsoda. Rumpānes māte portālam “jauns.lv” apgalvojusi, ka ne meita, ne ģimene neko par to nav zinājušas.
Dž. Rumpāne kopā ar draugu Dinu Sumeragu šogad augustā aizbraukuši uz Itāliju, apmetušies klostera viesnīcā Santanjello pilsētiņā. Tur Dž. Rumpāni arī uzmeklējusi un savākusi policija.
Tagad D. Sumerags sociālajos tīklos ceļ trauksmi, jo “nepieciešams sabiedrības atbalsts, lai viņa varētu atgriezties Latvijā”.
Ar Sumeraga ierakstu “Facebook” dalījies Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars. Izrādās, ka Dž. Rumpāne ir Latvijas Zemnieku savienības Kurzemes nodaļas biedre, viņas māte Vija Rumpāne jau uzreiz pēc notikušā mēģinājusi meklēt palīdzību tieši tur, taču palīdzību neesot sagaidījusi, raksta “jauns.lv”.
Tagad gan lieta nonākusi arī politiķu dienaskārtībā, un Tavars izteicies, ka šo jautājumu Saeimas Ārlietu komisijā rosināšot skatīt Saeimas deputāts Armands Krauze.
Latvijas Ārlietu ministrija esot informēta un strādājot ar konsulārās palīdzības lietu kopš 20. augusta. Ministrija gan arī aicina Latvijas valstspiederīgos, dodoties uz citām valstīm, ievērot tur noteikto kārtību un likumus.
Izgāšanās. Kalnmeiers var mierīgi baudīt rudeni
Ar lielo pompu sāktais kriminālprocess pret bijušo ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru izčākstējis. Viņam nebūs jāstājas tiesas priekšā par neatļautu ziņu izpaušanu.
Sākotnējās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētāju aktivitātes pret Kalnmeieru radīja iespaidu, ka nu ar bijušo ģenerālprokuroru ir cauri – viņam draud brīvības atņemšana uz laiku līdz vienam gadam, piespiedu darbs vai naudas sods, nevis mierīga atpūta pēc ģenerālprokurora amatā aizvadītajiem nemierīgajiem gadiem.
Atgādināšu, ka vienu dienu pirms sava amata termiņa noslēguma Kalnmeiers vairākus virsprokurorus informēja, ka pret Jelgavas prokuratūras prokurori Zinaīdu Egli sākts kriminālprocess.
To dzirdēja arī virsprokurore Elita Jurkjāne, kura šo informāciju nespēja paturēt pie sevis un noraidīja savam laulātajam draugam advokātam, kurš arī nespēja glabāt viņam uzticēto noslēpumu un to pastāstīja advokātei Ievai Cīrulei, kura kopā ar Egli figurē šī procesa kukuļošanas epizodē.
Ģenerālprokuratūras iekšējais regulējums atļauj par būtiskiem gadījumiem prokuratūras augstākajām amatpersonām apmainīties ar informāciju.
Taču svarīgi izvērtēt, kam tu to sniedz – ja šiem cilvēkiem nav sakara ar izklāstītās informācijas apstrādi, tad tā ir vienkārši pļāpāšana. Kalnmeiers nedaudz papļāpāja ar Metodiskās nodaļas virsprokurori Jurkjāni, kurai nav nekāda sakara ar Egles lietu, un gandrīz iekrita kā circenis karstos pelnos.
Par laimi, viņam izdevās no tiem izkārpīties, jo izmeklēšanā konstatēts, ka tas, ka vēlāk tomēr apdraudējums radās, ir nevis informācijas atklājēja Kalnmeiera, bet gan tās personas iespējamā atbildība, kura informāciju nodevusi tālāk.
Noslēpums. “Novičok” un Latvija
Ja ticēt respektablajam Francijas izdevumam “Le Monde”, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ir sava diezgan īpatnēja versija par to, kas noticis ar viņa galveno opozicionāru Alekseju Navaļniju.
To Putins esot izklāstījis telefonsarunā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, skaidrojot, ka
Navaļnijs indi, iespējams iedzēris pats, bet šajā notikumā varētu būt iesaistīta arī Latvija – te it kā dzīvojot viens no nervus paralizējošās vielas “Novičok” izstrādātājiem.
Kopš Sergeja Skripaļa indēšanas skandāla “Novičok” ir ieguvis sliktu slavu. Vairs reti kuram ir šaubas, ka ar to Anglijas pilsētā Solsberijā bija ieradušies GRU aģenti, kuri neprasmīgi centās maskēties par tūristiem. Parādoties informācijai, ka arī Navaļnija indēšanā izmantota “Novičok” grupas kaujas viela, uzprasās ļoti skarbi secinājumi par to, ka Kremlis nekrietnā veidā mēģina tikt vaļā no neērtā oponenta.
Putina stāstītais izklausās pēc neveiklas pasaciņas no tās pašas sērijas kā Krievijas propagandas mediju dezinformācija, ka arī koronavīruss varētu būt radīts Latvijā, jo te strādājot daudzi talantīgi zinātnieki un esot vairākas lielas farmācijas kompānijas.
Tomēr kaut kāda “mapīte” Putinam, iespējams, ir tikusi sagatavota. Kā noskaidrojis Rīgā bāzētais Krievijas interneta medijs “Meduza”, vienam Latvijā dzīvojošajam Krievijas politemigrantam netieša saistība ar “Novičok” varētu būt.
Runa esot par advokātu Borisu Kuzņecovu, kas saglabājis krimināllietas materiālus par baņķiera Ivana Kivelidi noindēšanu ar “Novičok” 1995. gadā.
Par Kuzņecovu internetā atrodams diezgan daudz informācijas. Kā var noprast, viņam patīk mediju uzmanība, viņš bieži meklē iespēju par sevi atgādināt. Piemēram, intervijās daudz stāstījis par 2000. gadā nogrimušās zemūdenes “Kursk” lietu – Kuzņecovs tiesā pārstāvēja traģēdijā bojā gājušo jūrnieku tuviniekus.
Par “Kursk” advokāts pat uzrakstījis grāmatu. Diezgan detalizēti Kuzņecovs stāstījis arī par to, kā 2007. gadā bēdzis no Krievijas un lūdzis politisko patvērumu ASV, ko arī saņēmis, bet vēlāk ieguvis uzturēšanās atļauju Latvijā.
Tagad Kuzņecovs apgalvo, ka viņam esot informācija par “Novičok”, jo savulaik viņš aizstāvējis tiesā uzņēmēju Vladimiru Hucišvili, kurš tika vainots baņķiera Kivelidi slepkavībā.
Šos materiālus Kuzņecovs nodevis krievu izcelsmes Vācijas politiķim Sergejam Lagodinskim un cer, ka tie palīdzēs izmeklēt arī Navļnija indēšanas lietu. Acīmredzot Putinam šādas advokāta aktivitātes šķitis labs veids, kā mēģināt novirzīt uzmanību, piedāvājot savu “alternatīvo versiju”.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Māra Libeka
