Krēslu skandāls Rīgas pilī: Valsts prezidenta kanceleja pieprasa VNĪ skaidrot iepirkumu 2
Ziņa papildināta ar VNĪ komentāru pl. 15.45.
Valsts prezidenta kanceleja šorīt ir pieprasījusi VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) skaidrot situāciju par iepirkumu Rīgas pils Čakstes kabineta krēsliem, kas pirms pieciem gadiem tika izgatavoti neatbilstošā izmērā un līdz ar to netika pieņemti lietošanā Rīgas pilī, tā portālu LA.LV informēja Valsts prezidenta kancelejas pārstāvji.
Lūdz VNĪ skaidrot situāciju
Valsts prezidenta kanceleja 2015. gadā Rīgas pils mēbeļu iepirkuma ietvaros bija samaksājusi VNĪ par jaunu, analogu reprezentācijas mēbeļu izveidošanu 9 620,88 eiro, lai pēc vēsturiskajām skicēm tiktu izgatavoti krēsli Čakstes kabinetam.
Iepirkumu Čakstes kabineta krēslu iegādei veica VNĪ – VNĪ arī izstrādāja tehnisko projektu, noslēdza līgumu un pieņēma krēslus no tā izgatavotāja. Kanceleja, konstatējot, ka Čakstes kabineta krēsli ir neatbilstoši (neatbilda izmēriem) un to izvietošana neļauj telpu izmantot reprezentācijas vajadzībām, tos nepieņēma lietošanā no VNĪ un nav pārņēmusi tos savā grāmatvedības uzskaitē.
Kopš 2016. gada kanceleja regulāri ir prasījusi aizstāt krēslus ar atbilstošiem, lietošanai derīgiem krēsliem.
VNĪ bija apņēmusies kļūdu labot, līdz ar to kanceleja savā budžetā neplānoja papildu izmaksas krēslu iegādei. 2019. gadā kanceleja aicināja atrisināt VNĪ šo ieilgušo jautājumu. VNĪ apņēmās izgatavot krēslus par saviem līdzekļiem. Kancelejas budžetā nav plānoti papildu līdzekļi izmaksām par šiem krēsliem.
Ņemot vērā, ka iepirkumu veic VNĪ, Valsts prezidenta kanceleja nepiedalījās iepirkuma procedūrā.
Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis šorīt sazinājās ar VNĪ valdes priekšsēdētāju Renāru Griškeviču, aicinot skaidrot situāciju un iemeslus būtiskam krēslu izgatavošanas izmaksu sadārdzinājumam.
Ko pašlaik dara VNĪ saistībā ar iepirkumu?
Tikmēr VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs portālam LA.LV norādīja: “Rīgas pils padomes sēdē saistībā ar arhitekta Artūra Lapiņa izstrādāto Rīgas pils interjera projektu 2016. gadā, klātesot padomes priekšsēdētājam Ojāram Spārītim un padomes locekļiem – Valsts prezidenta kancelejas vadītājam Guntim Puķītim, Bauskas pils direktoram Mārim Skanim, būvniecības un restaurācijas uzņēmuma “Dziedrs” vadītājam Vilnim Muižniekam, Latvijas nacionālā vēstures muzeja direktoram Arnim Radiņam, vēsturniekam, Rīgas pils arhitektoniski mākslinieciskās izpētes veicējam Ilmāram Dirveikam, Latvijas Kultūras ministrijas muzeju nodaļas vadītājam Jānim Garjānim, arhitektam Pēterim Blūmam un Latvijas pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājam Jurim Dambim, skatīja Čakstes kabineta mēbeļu risinājumus un konstatēja, ka tie sanākuši funkcionāli neatbilstoši.”
Arhitekts Artūrs Lapiņš esot skaidrojis, ka devis norādes par mēbeļu izgatavošanas izmēriem, vadoties no vēsturiska vēsturiskā fotogrāfijā redzamo mēbeļu parauga, saņemot rezultātu pieļaujot, ka 30.gados šādi varēja būt. Padome nolēma uzdot Artūram Lapiņam izgatavot krēslus, ņemot vērā katalogos izmantotos standarta mēbeļu izmērus. Attiecīgi VNĪ plānoja iepriekš piegādāto krēslu nomaiņu, komentē Griškevičs.
Rodot finansējuma iespējas risināt Čakstes kabinetam nepieciešamo mēbeļu jautājumu, VNĪ gada sākumā esot veicis iepirkumu, kurš noslēdzās 5. februārī. Iepirkuma rezultātā starp 3 pretendentiem ar līdzīgām summām (31 904 eur, 32 000 eur un 35 250,48 eur) marta sākumā (02.03.) tika noslēgts līgums par saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu ar Latvijas uzņēmumu – piegādātāju apvienību SIA “BDF” un SIA “Šusts”.
“Projekts daļēji tiek priekšfinansēts no VNĪ līdzekļiem. Iepriekš izgatavotos krēslus VNĪ plāno pārdot publiskā izsolē tuvāko mēnešu laikā. Paredzam, ka to vērtība ir augstāka nekā vēsturiski minētie 9620 eur saistībā ar to, ka krēsli pils atjaunošanas projekta būvnieku tāmē bija kā viena no pozīcijām un nevaram izslēgt, ka faktiskās krēslu izgatavošanas izmaksas ir bijušas augstākas. Esam pasūtījuši tirgus vērtējumu, lai noskaidrotu krēslu patieso vērtību. Ņemot vērā šā brīža ārkārtas situāciju valstī, līguma izpilde projektā uz laiku ir apturēta,” uzsvēra Renārs Griškevičs.
