Kremlis visā pasaulē plāno vajāt cilvēkus, kuri iestājas pret karu. Uz kurām valstīm labāk neceļot? 183
Jo ilgāk turpinās karš Ukrainā, jo pārliecinātākas jūtas Krievijas varas iestādes, tostarp ārpolitikā, raksta Meduza.io, publicējot arī detalizētu valstu apskatu.
Portāls norada, ka daudzas valstis, kas sākotnēji bija neitrālas vai atbalstīja Kijivu, tagad ir gatavas paplašināt kontaktus ar Kremli savā labā. Šī tuvināšanās nozīmē jaunus riskus emigrējušajiem krieviem, kuri publiski iestājās pret agresiju. Kremlis ir gatavs ne tikai represēt kritiķus valsts iekšienē, bet arī vajāt tos ārzemēs, cenšoties izdot viņu dzimtenei.
Slavenākais šāds gadījums ir Bi-2 mūziķu aizturēšana Taizemē, kuru izdošanu Krievijai pieprasīja Ārlietu ministrijas amatpersonas. Un, lai gan šo diplomātisko uzbrukumu no Maskavas atvairīja Izraēlas konsuls, nevar garantēt, ka Putina režīma pretiniekiem, kas nav mediji, šāds stāsts nebūtu beidzies ar cietumu.
Meduza.io komanda intervējusi vairākus juristus, lai noskaidrotu, uz kurām valstīm šobrīd Krievijas iedzīvotājiem nevajadzētu doties, kur atrasties viņiem ir visbīstamāk. Ieskatāmies arī mēs šajā sarakstā.
Freedom House savā ziņojumā jau 2021. gadā minēja, ka Krievija ārvalstīs veic “agresīvas transnacionālas represīvas darbības”. Tad cilvēktiesību aktīvisti paziņoja, ka pret cilvēkiem, kurus Kremlis uztver kā draudus savai drošībai, tiek izmantoti tādi instrumenti kā Interpola kratīšana, novērošana un hakeru uzbrukumi.
Pēc kara sākuma Maskavai kļuva grūtāk īstenot šo politiku: Rietumvalstis arvien vairāk atsakās izdot Krievijas pilsoņus savai dzimtenei. 2022. gadā līderes pēc atteikumu skaita izdošanas lūgumiem no Krievijas bija Vācija un Austrija, 2023. gadā tām pievienojoties Čehijai. Kopumā aizvadītā gada laikā Krievijas Federācijas Ģenerālprokuratūra atteikusies apmierināt vairāk nekā 100 lūgumus par izdošanu un juridisko palīdzību, daudzi no tiem tika skaidroti ar “politiskiem motīviem”, kā to dēvē pati uzraudzības aģentūra.
Sliktā ziņa ir, ka, jo ilgāk turpinās karš, jo biežāk valstis izvēlas pragmatisku pieeju, proti, tās nedomā, ka Ukraina ar Rietumu atbalstu drīz uzvarēs, tāpēc domā par savu labumu, baidoties bojāt attiecības ar Krieviju, saka cilvēktiesību projekta “Ark” dibinātāja Anastasija Burakova.
Drošas valstis krieviem, kuri publiski iebilst pret karu Ukrainā, ir valstis ar demokrātiskām procedūrām un praksi: Eiropas Savienība, ASV, Austrālija, Japāna (lai gan arī tur regulāri notiek ārkārtīgi nepatīkami incidenti). Visos citos gadījumos pastāv riski Krievijas pilsoņiem, uzskata Burakova. Īpaši piesardzīgi jāizturas pret valstīm, kas robežojas ar Krieviju, piebilst jurists Aleksejs Slobodčikovs.
Savukārt augsti ceļošanas riski ir Armēnijā, Kazahstānā un Kirgizstānā, kur no Krievijas var ieceļot, izmantojot iekšējo pasi. Bet ir svarīgi atcerēties, ka NVS valstīs Krievijas Federācijas pilsoņiem pastāv papildu riski. Jo īpaši NVS konvencija par juridisko palīdzību krimināllietās (un citās) lietās. Tajā var ietilpt ikviens, kurš kaut kādā mērā interesē Krievijas varasiestādes – vai tā ir operatīva kratīšana vai, piemēram, gadījumi, kad viens no vecākiem izvedis bērnu no Krievijas pret otra gribu, bet bērns netiek meklēts. krimināllietas ietvaros un citā kārtībā. Šādus cilvēkus var izdot arī tad, ja valstis savā starpā panāk vienošanos, brīdina juristi.
Tāpat jābūt uzmanīgiem, dodoties uz Tadžikistānu, Uzbekistānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Turciju, Taizemi, AAE, Argentīnu, jo šajās valstīs riski pieaug.
