Kremlis veido “Baltkrievijas federālo apgabalu”, radot jaunu potenciālu frontes līniju 121
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas un Baltkrievijas autoritāro vadoņu Vladimira Putina un Aleksandra Lukašenko tikšanās 9. septembrī iezīmējusies ar Baltkrievijas neformālas aneksijas sākšanu, veidojot “Baltkrievijas federālo apgabalu” Krievijas sastāvā, atzīmē Ukrainas ziņu vietne “zn.ua”.
Rada jaunu potenciālu frontes līniju
Ņemot vērā, ka Ukrainas un Baltkrievijas robežas garums pārsniedz tūkstoš kilometru, Krievijas plāns rada jaunu potenciālu frontes līniju, kas pavairo apdraudējumu Ukrainai. Tagad Kijevai militārs iebrukums var draudēt ne tikai no austrumiem vai dienvidiem, bet arī no ziemeļiem.
Pēc Krievijas veiktās Krimas apgabala aneksijas un iebrukuma Donbasā 2014. gadā Baltkrievija formāli saglabāja neitralitāti un nav atzinusi Krimas aneksiju. Taču Minska kā Savienotās Valsts daļa ir Krievijas partnere un Kolektīvās drošības līguma organizācijas locekle, faktiski atrodoties agresora militāri politiskā sabiedrotā statusā, atzīmē “zn.ua”.
Lukašenko nebūt nebija garants, ka pār Ukrainas–Baltkrievijas robežu nesāks virzīties krievu tanki. Taču 2021. gadā veidojas cita militāri politiskā situācija, kur pašpasludinātajam baltkrievu prezidentam ir arvien mazāk iespēju ietekmēt savu krievu sabiedroto darbību. Minska jau ir radījusi problēmas Lietuvai, Polijai un Latvijai, organizējot migrantu plūsmas uz šīm valstīm. Pēc ES diplomātu iesaistīšanās Irāka ir piekritusi pārtraukt “tūrisma reisus” no Bagdādes uz Minsku. Lukašenko ir apturējis vienošanos ar ES par migrantu atpakaļuzņemšanu, un nav izslēgts, ka pēc talibu nākšanas pie varas Afganistānā Baltkrievija var kļūt par tranzītvalsti afgāņu bēgļiem.
Maskava vairo ekonomisko spiedienu
Ir zināms, ka Baltkrievijas ekonomika ir ļoti atkarīga no saiknes ar Krieviju. Eksperti brīdina, ka arī Ukrainas ekonomika ir atkarīga no Krievijas un Baltkrievijas, un spiediens šajā jomā var palielināties.
Ukraina ir atkarīga no Baltkrievijas vairāku stratēģisku preču importā. Pēc Ukrainas Valsts muitas dienesta datiem, 2020. gadā Baltkrievijas īpatsvars naftas pārstrādes produktu (benzīns, dīzeļdegviela, bitums) ievedumā Ukrainā bija 19%, bet minerālmēslu importā Baltkrievijas daļa bija 32%.
Pēc Ukrainas mediju ziņām, šī gada pirmajā pusē Baltkrievijas daļa Ukrainas benzīna tirgū bija 50%, bet dīzeļdegvielas tirgū – 35%. Puse no Ukrainā izlietotā bituma ceļu būvei tiek ievesta no Baltkrievijas. Krievijai pakāpeniski pārņemot Baltkrievijas ekonomiku, var pienākt laiks, kad Maskavai būs iespēja jebkurā brīdī destabilizēt ekonomisko situāciju Ukrainā.
Ceļa kartes uz inkorporāciju
Baltkrievijas un Krievijas integrācijas 28 “ceļa kartes” jau apstiprinājusi Savienotās Valsts ministru padome. Oktobrī šo dokumentu paketi paredzēts parakstīt Savienotās Valsts augstākās valsts padomes sēdē, tiem kļūstot juridiski saistošiem. Dokumenti paredz abu valstu likumu unifikāciju, uzņēmumu darbības noteikumu vienādošanu, vienotu finanšu un enerģētikas tirgu veidošanu un kopēju transporta telpu.
Putins esot solījis Lukašenko, ka gāzes cenas Baltkrievijai palikšot 2021. gada līmenī, bet līdz 2023. gada beigām abas valstis parakstīšot līgumu par gāzes, naftas un elektroenerģijas tirgu apvienošanu. Pirms brauciena uz Maskavu, komentējot integrācijas programmas, Lukašenko apgalvoja, ka “nav runas par suverenitātes zaudēšanu, jo mēs veidojam attiecības kā divas suverēnas valstis”.
Pēc tikšanās ar Putinu Lukašenko paziņoja, ka “viss ir vērsts uz (Krievijas un Baltkrievijas) tautu labklājības celšanu”. “Maskavā saskaņotie dokumenti nozīmē vienu – Baltkrievijas inkorporāciju Krievijas Federācijā,” atzīmē Ukrainas ziņu vietne “zn.ua”.
Donbasā turpinās apšaudes
Pēdējās dienās Ukrainas austrumos apšaudēs ar Krievijas uzturētajām un apbruņotajām kaujinieku bandām krituši divi ukraiņu karavīri, bet vēl desmit ievainoti, paziņojis Ukrainas armijas pārstāvis. Kaujinieki Ukrainas armijas pozīcijas apšaudījuši ar lielkalibra artilēriju un granātmetējiem.
Vairums uzbrukumu notikuši Doņeckas apgabalā. Kopš gada sākuma Austrumukrainā jau krituši 52 ukraiņu karavīri, salīdzinot ar 50 visā pagājušajā gadā. Pēc mierīgāka perioda pērn šī gada sākumā karadarbība atkal saasinājās, un aprīlī Krievija savilka pie Ukrainas robežām un Krimā 100 000 vīru lielu armijas grupējumu, raisot bažas par pilna mēroga karadarbības atsākšanos.
Maskava gan apgalvoja, ka pie robežas koncentrētās vienības piedalās militārajās mācībās un ka tā esot reakcija uz NATO manevriem. Lai gan Maskava vēlāk paziņoja par savu vienību atvilkšanu uz iepriekšējās dislokācijas rajoniem, Vašingtona un Kijeva apgalvo, ka daļa Krievijas karaspēka palikusi pie Ukrainas robežām.
Tagad Krievijas un Baltkrievijas teritorijā sākušās plašas militārās mācības “Zapad-21”, vairojot apdraudējumu Ukrainai. Līdz ar tiešu militāru apdraudējumu Kremlis nesen publicējis Krievijas prezidenta Vladimira Putina vēsturisku apceri, kuru daudzi eksperti uzskata par faktisku teritoriālo pretenziju pieteikumu Ukrainai.
Baltkrievijas teritorijā jau ir divi Krievijas militārie objekti, kam oficiāli nav militārās bāzes statusa – radiotehniskais centrs netālu no Baranovičiem un jūras kara flotes sakaru centrs Vileikā. Mācību “Zapad-21” aizsegā Krievija ir ievērojami palielinājusi militāro klātbūtni Baltkrievijā, un militārie eksperti nešaubās, ka pēc mācībām tur paliks daļa Krievijas vienību.
