Kremlis veic viltus “referendumus” – pret pievienošanos Krievijai balsojušie tiek uzskaitīti 168
Rūdolfs Bruss, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Luhanskas, Doneckas, Zaporižjas un Hersonas apgabalos, ko pilnībā vai daļēji okupējusi Krievija, tā sauktie referendumi plānoti no 23. līdz 27. septembrim. Šādi “referendumi” nobruģē ceļu šo teritoriju aneksijai Krievijas sastāvā. Aneksija dotu Krievijai ieganstu saasināt situāciju karā, ļaujot attēlot Ukrainas pretuzbrukumu kā uzbrukumu Krievijas teritorijai.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins licis saprast, ka pieļauj arī kodolieroču izmantošanu karā, uzsverot, ka izmantos “visus mūsu rīcībā esošos līdzekļus”, ja tiks apdraudēta Krievijas “teritoriālā integritāte”. Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pavēstījis, ka pēc referendumiem šo teritoriju iekļaušana Krievijas Federācijā notikšot “ātri”.
Ukrainas mēģinājumi atgūt zaudētās teritorijas pēc to aneksijas savukārt tiks uzskatīti par uzbrukumu Krievijai, paziņoja Peskovs. Krievija 2014. gadā jau izmantoja viltus referendumu, lai anektētu okupēto Krimu.
Ukrainas pretuzbrukums steidzina “referendumus”
Tā saukto Doneckas un Luhanskas “tautas republiku neatkarību” Putins atzina divas dienas pirms iebrukuma Ukrainā – 22. februārī. Pašpasludinātajās un starptautiski neatzītajās Luhanskas un Doneckas “tautas republikās” iedzīvotājiem biļetenos tiek prasīts, vai viņi atbalsta republikas pievienošanu Krievijai.
Zaporižjā un Hersonā savukārt tiek jautāts, vai iedzīvotāji atbalsta reģiona atdalīšanos no Ukrainas, neatkarīgas valsts nodibināšanu un pievienošanu Krievijai. Luhanskā un Doneckā biļeteni ir tikai krievu valodā, bet Hersonā un Zaporižjā – ukraiņu un krievu valodā. Šie četri apgabali aptver apmēram 15% Ukrainas teritorijas un ne visus pilnībā ir okupējis Krievijas karaspēks. Piemēram, Zaporižjas pilsēta, kas ir apgabala centrs, joprojām ir Ukrainas rokās.
“Referendumi” okupētajās teritorijās tika izsludināti aizvadītajā nedēļā. Krievija vairākkārt ir mainījusi plānus par “referendumu” rīkošanu. Vasarā Krievijas varasiestādes šādu balsošanu plānoja organizēt septembrī.
Tomēr lēnā virzība uz priekšu kaujaslaukā lika Kremlim pārdomāt un pārcelt “referendumus” uz novembri. Kremļa plāni atkārtoti mainījās pēc tam, kad šomēnes Ukrainas bruņotajiem spēkiem izdevās straujš pretuzbrukums Harkivas apgabalā. Kremļa lēmums rīkot “referendumus” sakrīt ar trešdien Putina izsludināto daļējo mobilizāciju.
“Referendumi” pārkāpj starptautiskās tiesības
Šādi “referendumi” ir pretrunā ar Ukrainas likumiem un starptautiskajām tiesībām. Eiropas Drošības un sadarbības organizācija norādījusi uz vairākiem iemesliem, kāpēc šādiem referendumiem nebūtu likumīga spēka: tie neatbilst starptautiskajiem standartiem, tie ir pretrunā ar Ukrainas likumiem, balsošanas teritorijas nav drošas, tur nav neatkarīgu novērotāju un vairums iedzīvotāju ir pametuši šīs teritorijas.
Ukrainas valdība jau paziņojusi, ka šiem balsojumiem nebūs nekādas nozīmes un tie neietekmēs ukraiņu pretuzbrukumu. “Nav nekāda referenduma. Ir propaganda, ko sauc par referendumu,” paziņojis Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir uzsvēris, ka šādi “referendumi” ir “ne tikai noziegums pret starptautiskajām tiesībām un Ukrainas likumu, tas ir noziegums pret konkrētu tautu”. Viņš arī aicināja Ukrainas iedzīvotājus visiem līdzekļiem pretoties mēģinājumiem viņus mobilizēt Krievijas armijā. Septiņu vadošo attīstīto valstu grupa G7 nosodījusi Krievijas sarīkotos viltus referendumus.
“Šāda rīcība nepārprotami pārkāpj Apvienoto Nāciju Hartu un starptautiskās tiesības un ir pretrunā likuma varai starp valstīm,” norādīts G7 paziņojumā. G7 arī uzsvēra, ka “nekad neatzīs šos referendumus un aneksiju, ja tā notiks”. G7 arī solīja Krievijai noteikt jaunas ekonomiskās sankcijas. Baltais nams pavēstījis, ka paredz Krievijai noteikt “smagas” sankcijas, ja tā anektēs teritorijas Ukrainā.
Balsošana bruņotu cilvēku klātbūtnē
Luhanskas apgabala kara administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs “Telegram” kanālā paziņojis, ka Krievijas varasiestādes aizliegušas cilvēkiem “referenduma” laikā doties prom.
“Mums ir ziņas no cilvēkiem, ka tā sauktās “vēlēšanu komisijas” dodas uz mājokļiem, lai vāktu balsis, un tās pavada bruņoti cilvēki. Ja dzīvokļu durvis netiek atvērtas, viņi draud tās uzlauzt,” paziņoja Haidajs. Viņš piebilda, ka pret pievienošanos Krievijai balsojušie tiekot uzskaitīti.
Par bruņotu cilvēku dalību balsu vākšanā ziņo arī citi. “Atbilde jāsniedz mutiski, un karavīrs atzīmē atbildi lapā un patur to,” britu raidsabiedrībai BBC atklāja kāda sieviete okupētajā Zaporižjas apgabala pilsētā Enerhodarā. Balsu vākšana iedzīvotāju mājvietās tiekot veikta “drošības apsvērumu” dēļ, vēsta Krievijas valsts mediji, norādot, ka balsošana iecirkņos notikšot tikai pēdējā balsošanas dienā.
Saņemtas ziņas, ka balsu vācēji apmeklē arī skolas, slimnīcas un citas vietas. Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeimss Kleverlijs ir atklājis, ka britu valdības rīcībā ir informācija, ka Krievijas valdība jau ir noteikusi vēlētāju aktivitātes un pozitīvo atbilžu līmeni. Viņš arī pavēstīja, ka Krievija gatavojoties anektēt šīs teritorijas līdz septembra beigām. Arī Krievijas oficiālie mediji vēsta, ka Putins 30. septembrī varētu paziņot par aneksiju.
