Kremlis tur pasauli neziņā: Baidens atkārtoti brīdina Putinu 47
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
ASV prezidents Džo Baidens telefonsarunā sestdien brīdinājis savu krievu kolēģi Vladimiru Putinu, ka uz Krievijas iespējamo iebrukumu Ukrainā Vašingtona reaģēs ar tūlītējām un bargām sankcijām.
Saskaņā ar Baltā nama izplatīto sarunas apkopojumu Baidens uzsvēris: “Lai gan ASV joprojām ir gatavas iesaistīties diplomātijā, pilnībā to koordinējot ar saviem sabiedrotajiem un partneriem, tās ir gatavas jebkuram notikumu attīstības scenārijam.”
Baidens arī atkārtoti norādījis, ka uzbrukums Ukrainai novedīs pie smagām cilvēku ciešanām un vājinās Krievijas starptautiskās pozīcijas.
Abu prezidentu saruna turpinājās nedaudz ilgāk par stundu.
Kāda ASV amatpersona atzinusi, ka saruna nav nesusi kādas fundamentālas pārmaiņas esošajā situācijā un ka joprojām nav skaidrs, vai Krievija dos priekšroku diplomātijai vai arī militārai rīcībai.
Amatpersona pavēstīja, ka Vašingtona izteikusi Maskavai priekšlikumus, kas vairotu Eiropas drošību, kā arī daļēji novērstu Krievijas paustās bažas, vienlaikus ievērojot Ukrainas suverenitāti.
Kremlis pēc abu prezidentu telefonsarunas nosodījis “histēriju”, ko saistībā ar situāciju pie Ukrainas robežām uzkurinot ASV.
Putina ārpolitikas padomnieks Jurijs Ušakovs paziņojis, ka “prezidenti tomēr vienojušies turpināt kontaktēt visos līmeņos”.
Pieaugot bažām par Krievijas iespējamo iebrukumu Ukrainā, anektētās Krimas pussalas piekrastē sākušies Krievijas karaflotes manevri, kuros piedalās vairāk nekā 30 Melnās jūras flotes kuģi.
Mācību mērķis esot noslīpēt Krimas piekrastes aizsardzību. Krievija pagājušajā mēnesī paziņoja, ka februārī un martā tiks rīkota plašu manevru sērija, kurā piedalīsies visas tās flotes, sākot no Klusā okeāna līdz Atlantijas okeānam.
Šobrīd Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām vairāk nekā 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Francijas prezidents Emanuels Makrons Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam sestdien telefonsarunā norādījis, ka “patiess dialogs” nav savienojams ar spriedzes eskalāciju. Gan Makrons, gan Putins “izteikuši apņemšanos turpināt dialogu par to, kā panākt tā dēvēto Minskas vienošanos izpildi, kā arī par drošības situāciju un stabilitāti Eiropā”, pavēstīja Elizejas pils.
Kremļa izplatītajā paziņojumā Rietumiem pārmesta modernu ieroču piegādāšana Ukrainai un nevēlēšanās piespiest Kijevu pildīt Minskas vienošanās.
2015. gadā ar Francijas un Vācijas starpniecību noslēgtā vienošanās uzliek Ukrainai par pienākumu nodrošināt Krievijas apbruņoto kaujinieku bandu kontrolē esošajām teritorijām valsts austrumos plašu autonomiju, kā arī garantēt visiem kaujiniekiem, kas bijuši iesaistīti karadarbībā pret Ukrainas armiju, amnestiju.
Vienošanās paredz, ka Ukraina kontroli pār robežu ar Krieviju atgūs vienīgi pēc vietējo vēlēšanu organizēšanas kaujinieku bandu kontrolētajās teritorijās.
Šie noteikumi, kas Kijevai tika uzspiesti tiešu militāru draudu apstākļos no Krievijas puses, Ukrainai patiesībā ir nepieņemami, jo tie faktiski iznīcina tās suverenitāti, un tāpēc to izpildei nepieciešamo likumu apstiprināšana parlamentā reāli nav iespējama.
Daudzi ukraiņi šo vienošanos uzskata par nacionālo interešu nodevību, un gan prezidents Volodimirs Zelenskis, gan viņa administrācijas amatpersonas atkārtoti aicinājušas to pārskatīt.
Latvijas Ārlietu ministrija paudusi ļoti nopietnas bažas par drošības situāciju Ukrainā un aicinājusi Latvijas valstspiederīgos šobrīd nedoties uz šo valsti un tuvākajā laikā izceļot no Ukrainas.
Tos, kuri nevar atlikt braucienu, vai arī tos, kuri kādu neatrisināmu iemeslu dēļ nevar izceļot no Ukrainas, Ārlietu ministrijas pārstāvis aicinājis reģistrēties un atstāt informāciju par sevi Latvijas vēstniecības konsulārajā reģistrā.
Pēc ĀM datiem, pašlaik Ukrainā īslaicīgi uzturas aptuveni 2000 Latvijas valstspiederīgo, bet aptuveni 900 Latvijas valstspiederīgo, kas ir reģistrēti, Ukrainā dzīvo pastāvīgi. Ukrainā esošo Latvijas valstspiederīgo skaits varētu būt krietni lielāks, jo ne visi no viņiem reģistrējas konsulārajā reģistrā.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs apstiprinājis, ka vēstniecība Kijevā turpina darbu, taču vēstniecības darbinieku ģimenes locekļi, kuri ir Latvijas valstspiederīgie, esot aizbraukuši no Ukrainas. Ņemot vērā to, ka dažas aviokompānijas pārtrauc lidojumus uz šo valsti, viņš atkārtoti lūdzis turp nedoties.
Ukraina vakar paziņojusi, ka tās gaisa telpa paliek atvērta starptautiskajiem lidojumiem, neraugoties uz medijos izskanējušo pretrunīgo informāciju šajā jautājumā un rietumvalstu brīdinājumiem, ka Krievijas karaspēka iebrukums valstī var sākties jebkurā brīdī.
