Kremlis tēmē uz Moldovu 11
Moldova aicina ES pēc iespējas ātrāk parakstīt asociācijas līgumu. Ukrainas apgabalā Krimā aizvadītajā tā dēvētajā referendumā 97 procenti cilvēku esot nobalsojuši par apgabala pievienošanos Krievijai. Balsošanā varēja piedalīties visi – gan Krimas iedzīvotāji, gan tādi interesenti, kuriem nebija pat pases. Krievijas agresija pret Ukrainu apliecina, ka Maskava vairs nebaidās izmantot ne tikai ekonomisko un politisko spiedienu uz savām kaimiņvalstīm, bet arī militāru uzbrukumu, lai panāktu savus stratēģiskos mērķus. Un ne ASV un vēl jo mazāk Eiropas Savienībai nav pa spēkam iebilst Krievijas agresijai pret kaimiņvalstīm.
Brīdina par Krievijas provokācijām
Kaut arī šobrīd starptautiskās sabiedrības nedalīta uzmanība ir pievērsta Ukrainai, par Krievijas agresiju baidās arī citas Austrumeiropas valstis. Viena no tādām ir Moldova, kura vasarā grasās ar Eiropas Savienību parakstīt politiskās asociācijas un brīvās tirdzniecības līgumu. Tādu pašu līgumu, kuru Viktors Janukovičs neparakstīja un kura dēļ, Kijevā aizsākās vērienīgas protesta akcijas, kas beidzās ar prezidenta gāšanu, kam sekoja Krievijas armijas ienākšana Ukrainas teritorijā.
Maskava kategoriski iebilst pret Moldovas tuvināšanos ES. Jau pērnajā decembrī par gaidāmajām provokācijām Moldovu brīdināja ASV valsts sekretārs Džons Kerijs. “Visu šo darbību mērķis būs panākt to, lai Moldova neparaksta līgumus ar ES, kā arī ietekmēt rudenī gaidāmo vēlēšanu rezultātus,” paziņoja Kerijs. “Saspringtā situācija Krimā ir drauds visa reģiona drošībai. Situācijas tālāka attīstība Moldovai radīs jaunas problēmas un draudus – gan tiešus, gan netiešus,” intervijā ziņu aģentūrai “Reuters” skaidroja Moldovas premjerministrs Jurijs Ļanke. Viņš norādīja, ka Krimas precedents var ar jaunu sparu uzjundīt separātismu Moldovai piederošajā Piedņestrā, kuru kopš deviņdesmito gadu sākuma okupējusi Krievija. Tur, pēc 2004. gadā veiktās tautskaites datiem, dzīvo aptuveni 168 tūkstoši etnisko krievu, kas ir 30 procenti no kopējā Piedņestras apgabala iedzīvotāju skaita. Apgabalā jau šobrīd atrodas vairāk nekā divi tūkstoši Krievijas armijas karavīru, kuri apsargā Piedņestrā esošās ieroču noliktavas.
Turpinājums sekos Gagauzijā?
Raidsabiedrības “Brīvā Eiropa” interneta vietne norāda, ka Krievija līdzīgu okupācijas scenāriju kā Krimā varētu izmantot arī Moldovas autonomajā apgabalā Gagauzijā. Tur jau 2. februārī notika referendums, kuru Moldovas valdība atzina par pretlikumīgu, bet kurā apgabala iedzīvotāji nobalsoja par ciešāku attiecību veidošanu ar Krievijas muitas savienību, nevis ES. Šī tā dēvētā referenduma rezultātus savā priekšvēlēšanu kampaņā varētu izmantot šobrīd opozīcijā esošā Komunistiskā partija, kura ir par ciešāku sadarbību ar Krieviju, nevis ES, un par kuru saskaņā ar sabiedriskās domas aptaujām šobrīd būtu gatavi balsot 35 procenti Moldovas iedzīvotāju.
Moldovas politiskie apskatnieki norāda, ka valstij, tuvojoties brīdim, kad tai jāparaksta līgums ar ES, var nākties saskarties arī ar ekonomisko spiedienu no Krievijas. Tas attiektos gan uz gāzes piegāžu traucējumiem, gan Moldovas vīna, kā arī augļu un dārzeņu tirdzniecības liegumiem Krievijā. Liegumu radīto ekonomisko seku dēļ varētu pieaugt Kremlim simpatizējošās Komunistiskās partijas popularitāte. Tāpat Maskava spiediena izdarīšanai uz Moldovu varētu izmantot arī lielo skaitu moldāvu strādnieku Krievijā. 2012. gadā Krievijā strādājošie Moldovas iedzīvotāji uz savu dzimteni pārskaitīja aptuveni miljardu dolāru. Ja Krievija izraidītu šos strādniekus, tas radītu nopietnas ekonomiskās grūtības. Tiesa, ES drošības politikas izpētes institūta analītiķis Niko Popesku sarunā ar radio “Brīvā Eiropa” norādījis, ka pēdējos gados Moldovai izdevies pārorientēt savu tirdzniecību uz ES. Tā tagad ir valsts galvenais ekonomiskais partneris.
