Kremlis savu apetīti ir samazinājis; mēs redzēsim daudz brīnumus – prognozē pulkvežleitnants 0
“Viens no brīnumiem ir Mariupole. Vairums pasaules militāro analītiķu jau vairākas nedēļas katru dienu saka, ka Mariupolei ir jākrīt, bet Mariupole cīnās, tā turpinās cīnīties,” TV24 “Speciālizlaidumā” ar savu redzējumu uz pašreizējo situāciju dalījies Māris Tūtins, NBS Apvienotā štāba Komunikācijas pārvaldes priekšnieks, pulkvežleitnants.
Viņš arī uzsver, ka visā, ko šobrīd redzam, ir skaidrs, ka mēs nerunājam vairs tikai par militāro zinātni, tā ir militārā māksla, kurā ne vienmēr visu var izrēķināt ar matemātisku algoritmu palīdzību.
Pulkvežleitnants ieskicē aktuālās pārdomas: “Kijiva, Summi, daļēji arī Harkiva ir reģioni, kuros ukraiņu spēki jau veiksmīgi apspiež Kremļa okupantus un faktiski jau runā, ka viss Kijivas apgabals no okupantiem ir atbrīvots. Tādēļ arī mēs varējām redzēt, kas notiek iepriekš okupētajās teritorijās. Bet kas notiek citur? Kas notiek Donbasā?”
Donbasa, pēc eksperta domām, ir Kremļa nākamais mērķis. “Kremlis savu apetīti ir samazinājis, ja ne visu Ukrainu, tad vismaz Donbasu viņi mēģina pārņemt savā kontrolē. Šobrīd viņi cenšas no visām pusēm ukraiņu spēkus ielenkt. Kā viņiem tas izdosies? Redzēsim burtiski tuvāko dienu laikā.”
Tāpat arī viņš uzteic ukraiņu cīņassparu, uzskatot, ka tas šajā karā ir izšķirošais faktos: “Es domāju, ka mēs daudz brīnumus pozitīvā ziņā šeit redzēsim tuvākajās dienās un tuvākajās nedēļās.”
Analizējot situāciju Ukrainā kopumā, M. Tūtins saka: “Redzam, ka Krievija visā Ukrainā ļoti sistemātiski cenšas darīt to, ko izdarīja Bučā. Viņi cenšas iznīcināt visu Ukrainas kritisko infrastruktūru, degvielas krājumus, pārtikas krājumus. Ja nav paspēts okupēt teritoriju, tad vismaz mēģinās iznīcināt visu, ko var iznīcināt, lai ukraiņi nespētu cīnīties pretī.”
Tāpat eksperts vērš uzmanību, ka Krievija cenšas karot ar draudiem, ar varu, ar nežēlību. Ir pazuduši vairāku pašvaldību vadītāji, vairāki aktīvisti, kurus Krievija vienkārši nolaupa. Neviens nestādās priekšā, kas ar viņiem notiek.
Un ir arī kāda ilgtermiņa problēma: “Krievija nekad nav centusies izvērtēt savus militāros noziegumus. Atceramies 40. gadus, Otro pasaules karu, Čečenijas pirmo un otro karu, Gruzijā notikušo. Faktiski nekas no tā nav ticis nosodīts Krievijā. Tieši pretēji – sabiedrība šos visus virsniekus ir centusies glorificēt.”
