Krievijas diplomātijas veterāns netieši atzīst, ka milzīgais gāzes cenu lēciens ir Kremļa politiskās konjunktūras radīts 44
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Augsta ranga Krievijas amatpersona paziņojusi, ka labāka diplomātiska attieksme pret Krieviju no Eiropas Savienības puses novērstu enerģijas iztrūkumu, ko tagad pārdzīvo ES valstis, liekot saprast, ka Krievija, kas jau tagad piegādā aptuveni trešdaļu ES gāzes importa, cer uz tālākiem ieguvumiem no Eiropas problēmām.
Kremlis iesaka ES būt “draudzīgākai”
Krievijas vēstnieks ES Vladimirs Čižovs pavēstījis, ka Eiropas Savienība, kas oktobrī pieredzēja gandrīz desmitkārtēju gāzes cenu pieaugumu, salīdzinot ar gada sākumu, būtu labākā situācijā, lai palabotu cenu pieaugumu, ja tā draudzīgāk izturētos pret savu lielāko gāzes eksportētāju kaimiņvalsti. “Lietas būtība ir vienīgi frazeoloģijā,” Čižovs atzina intervijā laikrakstam “The Financial Times”.
“Nomainiet apzīmējumu “pretinieks” ar “partneris”, un kārtot lietas kļūs vieglāk,” pamācīja Krievijas diplomātijas veterāns.
“Kad ES būs pietiekami politiskās gribas to paveikt, viņi zinās, kur mūs atrast,” viņš teica, netieši atzīstot, ka milzīgais gāzes cenu lēciens ir Kremļa politiskās konjunktūras radīts.
Čižovs gan centās iebilst, ka Krievija būtu ieinteresēta gāzes piegādes samazināšanā ES un cenu paaugstināšanā, kā uzskata vairāki Kremļa kritiķi, lai panāktu cauruļvada “Nord Stream 2” sertifikāciju.
“Tāda nostāja neveicinātu stabilitāti,” viņš apgalvoja, “un cilvēki atgrieztos no gāzes pie oglēm, kā to daži jau dara.”
Čižovs intervijā “FT” paziņoja, ka Krievijas valsts enerģētikas firmas “Gazprom” attieksme varētu kļūt “elastīgāka”, piemērojot gāzes eksportu Eiropai.
ES drudžaini meklē izeju
Ziemas tuvošanās un gāzes trūkums Eiropā licis ES dalībvalstīm drudžaini meklēt izeju no radušās situācijas. Spānija, Francija, Čehija, Rumānija un Grieķija ir aicinājušas izmeklēt augsto gāzes cenu un zemā piedāvājuma iemeslus, ierosinot izveidot kopējas vadlīnijas gāzes krājumu līmenim, kā arī reformēt elektrības tirgu.
“Gāzes un elektrības cenas ir dramatiski pieaugušas pēdējos mēnešos, kļūstot par pieaugošu nastu mājsaimniecībām un uzņēmumiem, un īpaši smagi ietekmējot visneaizsargātāko cilvēkus un mazos un vidējos uzņēmumus,” teikts šo valstu kopīgā paziņojumā.
“Mums būs vajadzīga Krievijas gāze un, iespējams, vairāk nekā paredz agrāk noslēgtie kontrakti. Tāpēc Spānija līdz ar Franciju, Čehiju, Rumāniju un Grieķiju ierosina veikt kopīgus gāzes iepirkumus, taču šis plāns vēl nav detalizēti izstrādāts,” atzīmē laikraksts “El Pais”.
Dažas ES dalībvalstis iebilst pret kopēju gāzes iepirkumu no Krievijas. Eiropas Komisija paredz publiskot plānu, kā dalībvalstu valdības varētu ierobežot gāzes cenu kāpuma ietekmi.
Tajā ietverts pasākumu kopums, ko ES dalībvalstis var izmantot, lai novērstu faktisko cenu pieauguma tūlītējo ietekmi un stiprinātu noturību pret jauniem cenu satricinājumiem. Īstermiņa valsts pasākumi aptver ārkārtas ienākumu atbalstu mājsaimniecībām, valsts atbalstu uzņēmumiem un mērķētus nodokļu samazinājumus.
EK arī atbalstīs ieguldīšanu atjaunojamos energoresursos un energoefektivitātē un izskatīs pasākumus par gāzes krājumu uzglabāšanu un iepirkšanu.
Plānā ieteikts atcelt pievienotās vērtības nodokli elektrības rēķiniem, ieviest pabalstus trūcīgākajām ģimenēm un ilgtermiņa tarifu regulēšanu mazaizsargātajām personām. Francija, Somija, Čehija un vēl vairākas valstis ierosinājušas pielīdzināt atomenerģiju ieguldījumam zaļajā enerģijā.
“Gazprom” apsverot “elastīgāku” attieksmi
Krievijas prezidents Vladimirs Putins izteicies, ka tiekot apsvērta gāzes piegādes “iespējama palielināšana” Eiropai.
Viņš aicināja panākt stabilizāciju dabasgāzes tirgū laikā, kad kritiķi Eiropā vaino Maskavu par straujo gāzes cenu kāpumu. Vakar, uzstājoties ar runu Maskavā notiekošajā enerģētikas forumā, Putins sacīja, ka “ir ļoti svarīgi ierosināt ilgtermiņa mehānismu, lai stabilizētu enerģijas tirgu šajā sarežģītajā situācijā”.
Gāzes cenu pieaugums Eiropā raisījis apsūdzības, ka Maskava samazina piegādes, lai izdarītu spiedienu uz rietumvalstīm un paātrinātu gāzesvada “Nord Stream 2” darbības sākšanu. Taču Putins šajā situācijā vainoja sistēmiskas problēmas Eiropas enerģijas tirgū un norādīja, ka “daži cilvēki cenšas vainu uzvelt citiem”.
Putins pavēstīja, ka Krievija ir gatava palielināt gāzes eksportu un piegādes tiekot palielinātas “tādā apjomā, kā to pieprasa mūsu partneri”.
Kremļa kritiķi atzīmē, ka “Nord Stream 2” vairo Eiropas atkarību no Krievijas gāzes importa un atņem Ukrainai ienākumus no gāzes tranzīta.
Britānijas valsts finanšu ministrs Teodors Egnjū paziņojis, ka strauji pieaugušās enerģijas cenas nav saistītas ar piegādes problēmām, bet ir Krievijas “ģeopolitisks gājiens”, lai veiktu spiedienu uz Eiropu, atzīmē laikraksts “The Telegraph”.
Enerģētikas ekspertu ieskatā, Eiropas pašreizējā gāzes krīze dramatiski apliecina milzīgo ģeopolitisko cenu, ko rada pārlieku atkarība no Krievijas gāzes.
“Šāda situācija dod Krievijai iespēju diktēt noteikumus Eiropas tirgū,” uzskata Kolumbijas universitātes Globālās enerģētikas politikas centra direktors Džeisons Bordofs. Daži eksperti iesaka Krievijai nepārcensties ar gāzes cenu spiedienu pret Eiropu, jo tas var veicināt straujāku alternatīvo un videi draudzīgo enerģijas avotu attīstību.
