Kremlis pie Saeimas galda 44
Deputātu grupas sadarbībai ar Vācijas parlamentu vadītāja Solvita Āboltiņa uzrakstījusi vēstuli Saeimas prezidijam, kurā paudusi neizpratni, kā pie Saeimas un Bundestāga deputātu grupas sarunu galda parlamenta Sarkanajā zālē varēja atrasties Saeimas deputāta Sergeja Dolgopolova (“Saskaņa”) palīdze juriste Elizabete Krivcova. Viņa ir pazīstama kā viena no Aleksandra Gapoņenko vadītā “Nepilsoņu kongresa” aktīvistēm un, kā fiksēts Drošības policijas pārskatā, Krievijas “tautiešu” politikas īstenotāja. E. Krivcova, kas ieguvusi tiesību maģistres grādu Ludviga Maksimiliāna universitātē Minhenē, jau iepriekš iemanījusies klusi un nemanāmi ieslīdēt pasākumos, kur iespējams nodarboties ar aģitāciju par to, ka Latvijā it kā tiek ierobežotas cilvēktiesības. Piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību komitejā, pārstāvot “Nepilsoņu kongresu”, Krivcova ziņoja, ka Latvijā cittautiešiem liegta piekļuve darba tirgum augsto latviešu valodas prasību dēļ. Arī Bundestāga sociāldemokrāti ir Krivcovas mērķa auditorija, lai mēģinātu diskreditēt valsti ar meliem un puspatiesībām.
S. Āboltiņa prezidijam raksta, ka Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs viņu iepriekš esot informējis, ka nevarēs piedalīties šajā sanāksmē, taču neesot Āboltiņai lūdzis ļaut piedalīties viņa palīdzei. “Varu apliecināt, ka, ievērojot konkrētās personas līdzšinējās aktivitātes un Drošības policijas vairākkārtējos gada pārskatos pausto viedokli par to, ka Krievijas tautiešu atbalsta politikas aizsegā, izmantojot tautiešu organizācijas, Krievija īsteno pasākumus, lai mēģinātu ietekmēt ārvalstu iekšpolitiskos procesus, šādu saskaņojumu nebūtu sniegusi,” norāda grupas vadītāja.
Arī Saeimas deputāti Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība) un Inese Lībiņa-Egnere (“Vienotība”), kas ir arī Saeimas priekšsēdētājas biedre, sacīja, ka bijuši pamatīgi pārsteigti, ieraugot vienā rindā ar deputātiem pie galda sēžam arī Kremļa politikas atbalstītāju Krivcovu.
“Parasti tā nenotiek, ka oficiālajās tikšanās deputāta palīgs sēž kopā ar deputātiem,” sacīja Parādnieks. Savukārt I. Lībiņa-Egnere esot sūtījusi īsziņas par nepiederošas personas klātbūtni Starpparlamentu attiecību biroja vadītājai Sandrai Paurai un Saeimas ģenerālsekretārei Karinai Pētersonei, kurām jāatbild par parlamentu deputātu tikšanās organizatoriskajiem jautājumiem.
“Nav tādas prakses, ka palīgs strādā deputāta vietā. Saruna ar Bundestāga deputātiem jau bija sākusies, kad pamanījām, ka Dolgopolova palīdze ir ieņēmusi viņa vietu, un tas nebūtu pieņemami, ja mēs Bundestāga viesu klātbūtnē sāktu kārtot attiecības. Par šo situāciju informēju arī prezidija locekļus, jo nevar būt tā, ka notiek kaut kādas lietas, ko nevar pat saprātīgi iedomāties,” atzina I. Lībiņa-Egnere.
S. Āboltiņa vērsusi uzmanību uz to, ka Saeimas Kārtības rullī paredzēta iespēja Saeimas deputāta palīgam deputāta uzdevumā būt klāt tikai Saeimas komisijas atklātajās sēdēs. Deputātu grupas vadītāja aicināja Saeimas prezidiju izvērtēt konkrēto gadījumu un atbildīgo darbinieku kompetenci, kā arī nodrošināt to, ka turpmāk šādu pasākumu organizēšana tiek īstenota ne tikai atbilstoši iekšējo un ārējo normatīvo aktu prasībām, bet arī ievērojot valsts nacionālās drošības intereses.
Savukārt Dolgopolovs uzskata, ka Krivcovai bija tiesības šajā pasākumā piedalīties, jo tas nav bijis aizklāts. “Tāpēc es viņu palūdzu apmainīties ar vizītkartēm un nodibināt kontaktus, jo “Saskaņa” ir sociāldemokrātiska partija un mums ar Vācijas sociāldemokrātiem ir diezgan plaši kontakti. Mana palīdze, būdama partijas valdes locekle, atbild par starptautiskajiem jautājumiem. Viņa nepiedalījās deputātu diskusijā, jautājumus uzdeva pēc sēdes, un es neredzu pamatu protestam,” saka Dolgopolovs.
Pati Krivcova pastāstīja, ka pēc sēdes aprunājusies ar Vācijas un Baltijas parlamentu sadarbības grupas deputāti sociāldemokrāti Doroteju Šlēgelu. “Ar Vācijas sociāldemokrātiem man ir regulārs kontakts, un es tur neredzu nekā slikta. Tikšanās laikā uzmanīgi klausījos kopā ar citiem tehniskajiem darbiniekiem un sarunā nejaucos,” sacīja Krivcova. Taču, kā skaidroja Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (NA) padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dace Balode, Krivcova pirms sēdes izteikusi vēlmi Starpparlamentu attiecību biroja vecākajai konsultantei Ingrīdai Sticenko sēdes laikā uzdot jautājumus un paust arī kādu informāciju. Konsultante atbildējusi, ka runāšot tikai un vienīgi deputāti.
Neoficiāli zināms, ka Krivcovai labās vācu valodas zināšanas un Vācijā iegūtā izglītība ļāvusi izveidot sirsnīgas attiecības arī ar Vācijas vēstniecību Latvijā, kur viņa regulāri “informē” par nepilsoņu grūto dzīvi Latvijā.
Notikušais ir pārrunāts Saeimas prezidijā, ir izskatīta deputātu grupas sadarbībai ar Vācijas parlamentu vadītājas Solvitas Āboltiņas vēstule, uzklausīts Starpparlamentu attiecību biroja skaidrojums un pieņemts ierosinājums papildināt līdzšinējo reģistrācijas kārtību, ierodoties uz deputātu sadarbības grupas sanāksmēm, skaidroja D. Balode. Prezidijs esot nolēmis, ka tā ir deputātu sadarbības grupas vadītāja kompetence noteikt, vai sanāksmē piedalās tikai deputāti vai ir atļauts piedalīties arī deputātu pārstāvošam palīgam.
Lai uzlabotu darbu, turpmāk plānojot un organizējot deputātu grupu sanāksmes, savas kompetences ietvaros Starpparlamentu attiecību birojam (kurš ir organizatorisko darbu veicējs, bet kuram nav tādu pilnvaru kā deputātu grupas vadītājam) ir jārūpējas par to, lai deputātu palīgi sēdes laikā nesēdētu pie sarunu galda, ja vien sēdes vadītājs nelemj citādi. Lai jau sēdes sākumā identificētu visas telpā atrodošās personas, ir pilnveidota parakstu veidlapa. Uz tās turpmāk būs jāparakstās visiem, kas piedalās sēdē, atšifrējot arī savu amatu. Ar šo aizpildīto veidlapu sēdes vadītājs tiks iepazīstināts sēdes sākumā, informēja Saeimas priekšsēdētājas padomniece.
