Kremlis nosauc nevēlamos eiropiešus 2
Maskava ir sagatavojusi un iesniegusi Eiropas Savienībai sarakstu ar bloka dalībvalstu amatpersonām, kurām ir aizliegts iebraukt Krievijas teritorijā. Starp 89 sarakstā iekļautajām Eiropas valstu amatpersonām un militārpersonām, kā arī bijušajiem politiķiem un inteliģences pārstāvjiem atrodami arī pieci Latvijas politķi: Eiropas Parlamenta deputāti Artis Pabriks, Roberts Zīle, Sandra Kalniete un Inese Vaidere, kā arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Gan ES vadība, gan vairāku bloka valstu līderi pieprasījuši Maskavai skaidrojumus saistībā ar sagatvoto melno sarakstu.
Sods par sankciju politiku
Kā sarunā ar ziņu aģentūru “AFP” norādīja kāds ES diplomāts, pēdējos mēnešos Krievija jau bija aizliegusi vairākiem ES valstu politiķiem iebraukt savā teritorijā. Jāatgādina, ka martā Krievija liedza valstī iebraukt arī EP deputātei no Latvijas Sandrai Kalnietei, kura gribēja apmeklēt februāra beigās noslepkavotā Borisa Ņemcova bēres. Savukārt pagājušajā nedēļā Berlīne pauda neapmierinātību ar to, ka Krievija bija liegusi valstī iebraukt Vācijas parlamenta deputātam Karlam Georgam Velmanam. Viņš ir kancleres Angelas Merkeles vadītās Kristīgo demokrātu partijas biedrs un priekšsēdētājs Vācijas parlamentā izveidotajai Ukrainas draugu grupai. Nezinādams, ka viņš ir iekļauts šādā sarakstā, Velmans bija devies uz Krievijas galvaspilsētu, taču robežsargi Maskavas lidostā vācu deputātu aizturēja, un nākamajā dienā viņam bija jādodas atpakaļ uz Vāciju. “Mēs darām zināmu, ka Krievijas amatpersonas ir nolēmušas dalīties ar sarakstu, kurā iekļautas personas, kurām liegta ierašanās Krievijā. Tiesa, mums nav nekādas citas informācijas par tiesisko pamatojumu, kritērijiem un aizlieguma ieviešanas procesu,” sacīja ES diplomātiskā dienesta pārstāvis.
Kāds vārdā neminēts Krievijas Ārlietu ministrijas darbinieks sarunā ar Krievijas ziņu aģentūru “Interfakss” skaidroja, ka “saraksta izveide ir atbilde sankciju kampaņai, ko dažas Eiropas Savienības valstis ar Vāciju priekšgalā ir pavērsušas pret Krieviju”. Viņš arī norādīja, ka līdzīgs saraksts ir izveidots ar ASV amatpersonām.
Bez tiesiska pamatojuma
Vairāku valstu līderi jau pieprasījuši Krievijas amatpersonām sniegt paskaidrojumus par saraksta izveides mērķi. Arī viens no retajiem Krievijas valdības kritiķiem valsts parlamentā deputāts Dmitrijs Gudkovs aicinājis savas valsts Ārlietu ministriju paskaidrot šāda soļa nepieciešamību. Tiesa, Maskava līdz šim atteikusies sniegt izvērstu skaidrojumu par šāda saraksta nepieciešamību un tiesisko pamatojumu. Tā vietā Krievijas amatpersonas kritizējušas to, ka saraksts ticis publicēts. Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova vietnieks Aleksejs Meškovs sarunā ar ziņu aģentūru “Bloomberg” informēja, ka darbs pie saraksta izveides tika sākts pirms vairāk nekā gada. “Katrā gadījumā par katru personu tika pieņemts atsevišķs lēmums ar konkrētu pamatojumu,” sacīja Meškovs. Kaut arī Maskava esot iepazīstinājusi ES līderus ar savu melno sarakstu, tā esot lūgusi to nedarīt zināmu medijiem. Tāpēc tagad Kremlis paudis sašutumu, ka saraksts ticis noplūdināts plašākai sabiedrībai.
Krievijas sagatavoto melno sarakstu asi kritizējušas vairāku ES valstu amatpersonas. Polijas parlamenta augšpalātas priekšsēdētājs Bogdans Borusevičs sacīja, ka, atbildot Maskavas sagatavotajam liegumam, Varšavai vajadzētu izveidot savu sarakstu, kurā būtu ietverti tieši Kremļa propagandisti. Sarakstā atrodami arī 18 cilvēki no Polijas. “Mēs uzskatām šādu pasākumu par pilnīgi patvaļīgu un neattaisnojamu, jo īpaši ņemot vērā, ka tam trūkst skaidrojuma un caurskatāmības,” sarunā ar ziņu aģentūru “Reuters” sacīja ES ārlietu dienesta preses pārstāve. Savukārt Britānijas Ārlietu ministrija izplatījusi paziņojumu, kurā uzsver: “Ja Maskavas nolūks ir izdarīt spiedienu uz ES, lai tā mazinātu sankcijas, tad šis nav īstais veids, kā to panākt. Krievijai ir jāizved savi karavīri no Ukrainas un jāievēro Minskas līgumos ietvertās saistības, lai sankcijas tiktu atceltas.” Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers prognozējis, ka līdz ar Krievijas melnā saraksta izveidi varētu tikt apgrūtināta miera panākšana Ukrainas austrumos.
Lepnums būt sarakstā
Sarakstā iekļauts arī Čehijas bijušais ārlietu ministrs Karels Švarcenbergs, kurš sarunā ar Čehijas vietējo ziņu aģentūru atzina, ka, pārskatot sarakstu un ieraugot tajā arī savu vārdu, juties pagodināts. “Es esmu iekļauts ļoti cienījamā klubā. Es to uzskatu par atalgojumu,” paziņoja Švarcenbergs. Līdzīgi ziņu aģentūrai AFP savu iekļaušanu sarakstā komentēja Zviedrijas eiroparlamentāriete un Zviedrijas bijušā premjera Karla Bilta sieva Anne Marija. “Es esmu lepna, nevis nobijusies. Tas man dod vēl lielāku apņēmību turpināt iesākto. Ja Kremlis uztver mani un manus kolēģus nopietni, tas nozīmē, ka mēs darām labu darbu,” sacīja Bilta.
No Igaunijas sarakstā iekļautas deviņas amatpersonas un militārpersonas, tajā skaitā Drošības policijas priekšnieks Arnolds Sinisalu, bruņoto spēku komandieris Riho Terrass, kā arī bijušais aizsardzības un tieslietu ministrs Urmass Reinsalu. Tāpat sarakstā atrodami piecu lietuviešu vārdi. Viņu vidū ir Lietuvas bijušais premjerministrs Andrjus Kubiļus, eiroparlamentārietis Vītauts Landsberģis, kā arī Valsts drošības departamenta bijušais vadītājs Ģedimins Grina.
