Kremlis noraida Baidena miera sarunu noteikumus – Krievija grib anektēto Ukrainas teritoriju atzīšanu 92
Rūdolfs Bruss, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kremlis noraidījis ASV prezidenta Džo Baidena izvirzītos nosacījumus sarunām ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Baidens paziņoja, ka būs gatavs sarunām ar Putinu tikai tad, ja Krievijas prezidents izrādīs gatavību izbeigt karadarbību un izvest spēkus no Ukrainas.
“Prezidents Baidens patiesībā pateica, ka sarunas ir iespējamas tikai pēc tam, kad Putins atstās Ukrainu,” norādīja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, uzsverot, ka Krievija šādu nosacījumu, “protams”, noraida. “Īpašā militārā operācija turpinās,” paziņoja Peskovs, runājot par Krievijas karu Ukrainā.
“ASV joprojām neatzīst Krievijas Federācijas jaunās teritorijas. Tas apgrūtina centienus rast kopīgu pamatu sarunām,” paziņoja Peskovs, norādot uz Ukrainas Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabaliem, kurus Krievija anektēja septembra beigās, lai arī nevienu no tiem pilnībā nekontrolē.
Baidens ceturtdien pēc sarunām ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu pauda gatavību runāt ar Putinu, ja Krievijas prezidents izrādīs gatavību izbeigt karu. “Es esmu gatavs runāt ar Putina kungu, ja viņam patiešām ir interese meklēt iespējas izbeigt karu. Līdz šim viņš to nav darījis,” paziņoja Baidens.
“Ir viens racionāls veids, kā šis karš varētu beigties. Putins varētu aiziet no Ukrainas. Izskatās, ka viņš to neplāno darīt,” atzina ASV prezidents.
Viņš arī piebilda, ka sarunas ar Maskavu notiktu tikai pēc konsultācijām ar Ukrainu un NATO. Rietumvalstu līderi parasti uzver, ka Ukrainai pašai jālemj, kad sākt sarunas ar Krieviju.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš ir paudis gatavību sarunām ar Krieviju, ja Ukraina atgūs kontroli pār savām robežām, saņems no Maskavas reparācijas par nodarītajiem postījumiem, kā arī tiks sodīti kara noziedznieki.
Asu kritiku izpelnījies Francijas prezidents Makrons, kurš sestdien paziņoja, ka Rietumiem vajadzētu domāt par drošības garantijām Krievijai, lai tādā ceļā varētu izbeigt karu Ukrainā.
“Viens no svarīgākajiem risināmajiem jautājumiem, un prezidents Putins to vienmēr ir teicis, ir bailes, ka NATO nonāks tieši viņu durvju priekšā, un Krieviju apdraudošu ieroču izvietošana,” teica Makrons.
Viņš norādīja, ka šis jautājums tiks apspriests, kad pienāks laiks sarunām, “tāpēc mums ir jāgatavojas, domājot, kā aizsargāt mūsu sabiedrotos un dalībvalstis un kā sniegt garantijas Krievijai dienā, kad tā atgriezīsies pie sarunu galda”.
Makrona vēlmi sniegt papildu garantijas Krievijai tviterī svētdien kritizēja bijušais Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs.
Aizvadītajās nedēļās Krievijas bruņotie spēki ir apšaudījuši Ukrainas civilo infrastruktūru, īpaši enerģētikas objektus, pastiprināti uzbrukuši Bahmutas pilsētai Ukrainas austrumos, kā arī apšaudījuši Hersonas pilsētu, kuru ukraiņi atbrīvoja 11. novembrī.
Zelenska padomnieks Mihailo Podoļaks ir pieļāvis, ka Krievija gaida sala pastiprināšanos, lai atkal apšaudītu Ukrainas enerģētikas infrastruktūru. Rietumvalstu ekspertu vidū nav vienprātības par karadarbības gaitu tuvākajos mēnešos.
ASV izlūkdienesti norāda, ka karadarbības intensitāte Ukrainā pēdējā laikā ir pierimusi un prognozē, ka šādas tendences saglabāsies arī tuvākajos mēnešos.
ASV Nacionālo izlūkdienestu direktore Eivrila Heinsa prognozēja, ka abas puses ziemā mēģinās pārgrupēties, lai sagatavotos pretuzbrukumam pavasarī. Viņa atzina, ka Ukrainai ir labākas iespējas pavasarī sākt pretuzbrukumu, bet par Krievijas bruņoto spēku iespējām ASV izlūkdienestiem ir šaubas.
ASV Kara studiju institūts prognozē, ka, sasalstot zemei, karadarbības temps Ukrainas austrumos pastiprināsies, jo līdz šim dubļi ir apgrūtinājuši smagās militārās tehnikas pārvietošanos.