Maskava nervozē: Kremļa pārstāvis nāk klajā ar paziņojumu Eiropai. Vai pamats satraukumam? 0
Maskava nākusi klajā ar draudiem Eiropas valstīm, kuru līderi paziņojuši par plāniem sniegt papildu atbalstu Ukrainai, kas faktiski palikusi bez ASV palīdzības. Par to, atsaucoties uz Kremļa oficiālo pārstāvi Dmitriju Peskovu, vēsta UNIAN.
„Konfrontējošā retorika, ko piekopj Eiropas valstis, ir krasā pretrunā centieniem meklēt risinājumus konflikta izbeigšanai Ukrainā,” uzsvēra Peskovs.
Tāpat Kremļa pārstāvis norādīja, ka Maskava „reaģēs” uz Eiropas valstu gatavību palīdzēt Ukrainai un stiprināt arī savu aizsardzību.
„Krievijai var nākties veikt atbildes soļus, reaģējot uz ES militarizāciju,” Peskovu citē mediji.
Viņš arī uzsvēra, ka diskusijās par bruņojuma kontroli jāņem vērā arī Eiropas valstu rīcībā esošie kodolieroči.
Jau vēstīts, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons aicinājis palielināt aizsardzības izdevumus, lai stātos pretī “jaunam laikmetam”.
Viņš arī paziņoja, ka apspriedīsies ar Eiropas sabiedrotajiem par ideju izmantot Francijas kodolieročus, lai aizsargātu kontinentu no Krievijas draudiem.
Francija ir vienīgā kodolvalsts Eiropas Savienībā.
“Kurš var ticēt, ka Krievija, kāda tā ir tagad, apstāsies pie Ukrainas? Es gribu ticēt, ka Savienotās Valstis paliks mums līdzās, bet mums jābūt gataviem, ka tā nebūs,” brīdināja Makrons.
Vācijas kanclera amata kandidāts Frīdrihs Mercs paziņoja, ka ir gatavs vissliktākajam scenārijam, un atbalstīja radikālas reformas, lai palielinātu Vācijas aizsardzības izdevumus.
Trampa solis sākt sarunas ar Krieviju par mieru Ukrainā, neiesaistot tajās Kijivu un tās Rietumu sabiedrotos, pārsteidza daudzas valstis un licis Eiropai daudz nopietnāk aizdomāties par iespējamību, ka Vašingtona varētu arī atsaukt savu atbalstu Eiropai.
Vienlaikus šis Trampa solis pamudinājis Lielbritāniju aktīvāk iesaistīties Eiropas drošības jautājumu risināšanā.
Piecus gadus pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES britu premjers atkal strādā tandēmā ar Francijas prezidentu un cenšas atjaunot tiltu starp Trampu un Zelenski.
Francija un Lielbritānija ir ierosinājušas uz vienu mēnesi noslēgt pamieru “gaisā, jūrā un enerģētikas infrastruktūrā” un aicina izveidot “ieinteresēto pušu koalīciju”, lai palīdzētu nodrošināt pamieru nākotnē.
Turcija likusi noprast, ka būtu gatava nepieciešamības gadījumā dislocēt savus karavīrus Ukrainā plašākā miera uzturēšanas misijā.
Eiropas līderi arī spriež par Eiropas karavīru izvietošanu, ko vairākas valstis atbalsta, bet ko Krievija noraidījusi kā nepieņemu.
Tāpat izskanējušas runas, ka Ukrainas debesis no Krievijas uzbrukumiem varētu aizsargāt Eiropas gaisa spēki.
Šī projekta atbalstītāji uzstāj, ka Eiropas “Sky Shield” (“Debesu vairogs”) būs pretgaisa aizsardzības zona, kas darbosies atsevišķi no NATO, lai apturētu Krievijas spārnotās raķetes un bezpilota lidaparātus no uzbrukumiem pilsētām un infrastruktūrai, un tas varētu kļūt par daļu no “pamiera debesīs”.
