Kremlis neatsakās no kodolšantāžas 35
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka viņa atgādinājumi par Krievijas kodolieroču arsenālu esot “atturēšanas faktors” karā ar Ukrainu, nevis eskalācijas mēģinājums.
Kremļa administrācijas cilvēktiesību padomes sēdē Putins izteicies, ka Krievija vispār nespētu izmantot kodolieročus, ja tā piekristu nelietot tos pirmā un tad piedzīvotu kodoluzbrukumu. “Ja tā nelieto tos pirmā jebkuros apstākļos, tas nozīmē, ka tā nebūs arī otrā, kas tos lieto, jo iespēja tos lietot kodoltrieciena gadījumā pret mūsu teritoriju būs krasi ierobežota,” viņš teica. Putins apgalvoja, ka Krievijas amatpersonas “pilnībā apzinās”, ko var nodarīt kodolieroči, un nav “zaudējuši prātu”, taču uzskatīja par vajadzīgu piebilst, ka Krievijas bruņojumā esošie kodolieroči esot “vismodernākie”, salīdzinot ar citām kodolvalstīm.
Rietumu mediji atzīmē, ka Putins vairākkārt piedraudējis izmantot kodolieročus, lai aizsargātu Krievijas teritoriju, kopš viņš sāka pilna apjoma iebrukumu Ukrainā šā gada februārī. Septembrī viņš paziņoja, ka ir gatavs lietot Krievijas teritorijas aizsargāšanai “jebkurus mūsu rīcībā esošos līdzekļus”. Oktobrī Putins paziņoja, ka Maskava neplānojot lietot kodolieročus Ukrainā, taču ASV prezidents Džo Baidens apšaubījis viņa patiesumu, uzskatot, ka Krievijas prezidenta biežie izteikumi par kodolieroču varbūtēju izmantošanu ir “ļoti bīstami”.
Putins paziņojis, ka uzskata četrus Ukrainas apgabalus, ko Krievija nelikumīgi anektējusi, septembrī veicot starptautiski nosodītus un neatzītus referendumus, par daļu no Krievijas teritorijas. Krievija nav spējusi saglabāt kontroli pār visiem tās okupētajiem Ukrainas apgabaliem, Ukrainas armijai veicot sekmīgus pretuzbrukumus un atbrīvojot tūkstošiem kvadrātkilometru Krievijas sagrābtās teritorijas.
Daži militārie eksperti uzskata, ka, Krievijas raķešu arsenālam izsīkstot un pieaugot zaudējumiem frontē, Kremlis var atsākt kodolieroču izmantošanas draudus, lai pamudinātu Rietumus piespiest Ukrainu sākt miera sarunas ar Krieviju. Daži rietumvalstu līderi, piemēram, Francijas prezidents Emanuels Makrons jau paziņojis, ka būtu nepieciešams “sniegt garantijas Krievijas drošībai, ja tā atgrieztos pie sarunu galda”, izraisot sašutumu un neizpratni Kijivā un Austrumeiropas valstu galvaspilsētās.
