Kremlis maldina pasauli: Putins sniedz nepatiesu paziņojumu par deeskalāciju Ukrainas pierobežā 101
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rietumvalstu izlūkdienestu amatpersonas secinājušas, ka Krievijas apgalvojumi par spēku atvilkšanu no Ukrainas robežas un militāro aktivitāšu deeskalāciju ir nepatiesi, jo iebrukuma draudi saglabājas augstā līmenī.
Militārais potenciāls ir pietiekams iebrukumam
Pēc ASV izlūkdienesta aplēsēm, Krievija pēdējās dienās ir palielinājusi savu militāro klātbūtni Ukrainas pierobežā ar aptuveni 7000 karavīriem, kuru kopējais skaits pārsniedzis 150 000 militārpersonu. Kāda britu amatpersona pauda vilšanos, ka daudzi mediji Atlantijas okeāna abās pusēs nav izpratuši ASV izlūkdienesta ziņojumu pirms nedēļas, ka Krievijas uzbrukums Ukrainai, iespējams, varētu sākties trešdien, 16. februārī.
Ziņojumā bija teikts, ka Krievijai ir sagatavots plāns uzbrukuma veikšanai jau trešdien, bet ASV izlūkdienests nav secinājis, ka Putins būtu pieņēmis galīgu lēmumu. Tas deva iespēju vairākiem medijiem, īpaši tiem, kas ir Kremļa kontrolē, ironizēt par Rietumu kļūdaino pareģojumu par Krievijas uzbrukumu trešdien.
Kā atzīmē ASV drošībnieki, vienīgais iemesls šīs informācijas publiskošanai bija mēģināt pārliecināt Putinu atteikties no uzbrukuma.
Britu izlūkdienests atgādina, ka Krievija nav veikusi deeskalāciju. “Mēs neesam redzējuši pierādījumus, ka Krievija būtu atvilkusi spēkus no Ukrainas robežas. Pretēji tās apgalvotajam, Krievija turpina vairot militāro potenciālu Ukrainas tuvumā, tajā skaitā izvietojot bruņu tehniku un arī lauka hospitāli. Militārais potenciāls ir pietiekams iebrukumam,” paziņojis Britānijas militārā izlūkdienesta vadītājs ģenerālis Džims Hokenhalls.
Ukraina pašlaik turas par mums visiem
Ukraina pašlaik turas par mums visiem – par visām mieru un likumu cienošajām tautām, tāpēc arī mums visiem jānostājas līdzās Ukrainai, uzsvērusi bijusī Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, piedaloties preses konferencē pēc Jaltas Eiropas Stratēģijas valdes sēdes, kas notika Dnipro pilsētā izveidotajā Pretterorisma operācijas muzejā.
“Kur gan vēl labāk atrasties Ukrainas Vienotības dienā, ja ne šajā muzejā, kura ekspozīcija stāsta par cīņu pret terorismu Ukrainas austrumos. Esmu te bijusi jau iepriekš, un man ļoti gribētos, lai šāda muzeja veidošanai vispār nebūtu iemesla,” viņa atzinusi.
“Taču iemesls ir. Un tā ir ļoti izteiksmīga liecība – kamēr visa pasaule apspriež jautājumu par iespējamo karu, cenšoties saprast, cik tieši iespējams tas ir, te karš patiesībā norisinās, ukraiņu tauta kara apstākļos dzīvo jau astoto gadu. Tas ir tas, ko mēs vēlamies atgādināt pasaulei.”
“Mēs ceram, ka Krievija spers soļus spriedzes mazināšanai. Bet šo spriedzi var mazināt tikai Krievija.
Neviena cita valsts ar savu uzvedību nav radījusi šādu saspīlējumu.
Mēs esam iestājušies un iestāsimies par Ukrainas tiesībām brīvi un patstāvīgi izraudzīties savus sabiedrotos un partnerus. Igaunija vienmēr ir atbalstījusi NATO atvērto durvju politiku un turpinās to darīt,” norādīja Kaljulaida.
Krievijas nostāja vairo militāro draudu līmeni Eiropā
Igaunijas ārējā izlūkdienesta vadītājs Miks Marans paziņojis, ka Krievija varētu mēģināt izraisīt vardarbību Austrumukrainā un tad veikt “ierobežotu” uzbrukumu Ukrainai.
“Ja Krievija izšķirsies sākt pilna apmēra militāro operāciju Ukrainā, militāro draudu līmenis pieaugs visā Eiropā,” savā ikgadējā ziņojumā brīdinājis Igaunijas Ārējās izlūkošanas departaments.
Militārs spiediens un draudi kļuvuši par vienu no galvenajiem Kremļa ārpolitikas instrumentiem, un Krievijas bruņoto spēku savilkšana pie Ukrainas robežām uzskatāma par tiešu apdraudējumu Ukrainai un ultimātu Rietumiem. Krievija ir gatava sākt plašu militāru uzbrukumu Ukrainai februāra otrajā pusē, kolīdz tā nolemtu politiskā vadība, norāda izlūkdienests.
Krievija ir izveidojusi plašu bruņoto spēku apgādes sistēmu, nosūtot uz Ukrainu papildu komandvadības un aizmugures nodrošinājuma vienības, kā arī izvietojot munīciju.
Šo kontingentu atbalsta reģionā spēcīgākie gaisa spēki un ar raķetēm “Kalibr” bruņotā Melnās jūras flote. Līdz ar manevru vienībām turp nosūtīti arī raķešu kompleksi “Iskander” un zenītraķešu kompleksi “S-400”, ko Krievija nekad agrāk nebija pārsviedusi uz Baltkrieviju.
“Nevar izslēgt, ka Krievija arī turpmāk rotācijas kārtībā uzturēs Baltkrievijas teritorijā bruņoto spēku grupu. Tam būtu plašas negatīvas sekas – arī attiecībā uz Baltijas jūras reģiona un NATO drošību, jo tas mazinātu sagatavošanās laiku uzbrukumam Baltijas valstīm,” atzīts ziņojumā.
Pieci Lietuvas Seima deputāti strādā no Kijevas
Solidarizējoties ar Ukrainu, pieci Lietuvas Seima deputāti trešdien strādāja no Kijevas. 16. februārī, dienā, kas bija minēta kā iespējamais Krievijas uzbrukuma sākuma datums, bet Lietuvā tiek svinēta kā Valsts atjaunošanas diena, Ukrainas galvaspilsētā notika Lietuvas Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas izbraukuma sēde.
Tajā piedalījās arī Ukrainas Augstākās radas deputāti, bet daļa komitejas locekļu sēdes darbā iesaistījās no Lietuvas.
“Ir svarīgi šajā dienā būt kopā ar ukraiņiem un dalīties brīvības tradīcijā,” teica komitejas priekšsēdētājs Laurīns Kasčūns, “lai ukraiņi nejustos pamesti vieni. Tas ir ļoti svarīgi,” pauda deputāts, atgādinot, ka 2008. gadā, kad Krievija uzbruka Gruzijai, Polijas, Ukrainas un Baltijas valstu līderu vizīte Tbilisi palīdzēja apturēt karadarbību.
