Kremlis liek Karabahas iedzīvotājiem atteikties no pārtikas un humānās palīdzības 0
Autors: Igors Čalenko, Ukrainas politiskais analītiķis, Analīzes un stratēģijas centra vadītājs (Kijiva)
Kremļa mērķis ir iesaldēt Armēnijas un Azerbaidžānas konfliktu Karabahā saskaņā ar Ukrainas Donbasa, Gruzijas Dienvidosetijas un Moldovas Piedņestras scenāriju. Tas ir vienīgais veids, kā tā spēs saglabāt savas pozīcijas, tostarp militāro klātbūtni Dienvidkaukāzā un Austrumeiropā. Piemēram, pēc ES pārstāvju paziņojuma par papildu ceļa atvēršanu humānās palīdzības preču piegādei uz Armēnijas anklāvu Azerbaidžānas Karabahā, prokrieviskie separātisti šo ceļu bloķēja.
Tāpat kā citās postpadomju valstīs, kuras Krievija cenšas kontrolēt ar separātistu anklāviem, patiesais starpnieks Armēnijas un Azerbaidžānas sarunu procesā ir ES un ASV. Miera līguma noslēgšana atņems Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pozīcijas Dienvidkaukāzā un veicinās Erevānas galīgo pārorientēšanos uz Rietumiem.
Palīdzības piedāvājums, kamēr Krievijas “miera uzturētāji” tur rokās ieroci
15. jūlijā pēc tikšanās ar Azerbaidžānas un Armēnijas līderiem Briselē Eiropadomes vadītājs Šarls Mišels paziņoja par Baku nodomu piegādāt humāno palīdzību caur Agdamas pilsētu Armēnijas anklāvam Azerbaidžānas Karabahā.
Kopš Azerbaidžānas suverenitātes pār Karabahu atjaunošanas 2020. gada rudenī Armēnijas anklāvu un Armēniju savieno Lačinas ceļš, ko kontrolē Krievijas militārais kontingents. Šī maģistrāle ved uz anklāva administratīvo centru Hankendi pilsētu, ko armēņi dēvē par Stepanakertu. Neraugoties uz transporta un humānās palīdzības kravu brīvu kustību pa šo maršrutu, separātistu vadība kopš 2022. gada decembra apgalvo, ka “Artsakhā ir bads un humanitāra katastrofa”.
Reaģējot uz Mišela paziņojumu par Azerbaidžānas gatavību atvērt papildu maršrutu humanitārajām kravām, 18.jūlijā prokrieviskās kustības “Artsah drošības un attīstības fronte” pārstāvji ar betona blokiem bloķēja ceļu cauri Agdamai uz Hankendi. Īsta bada apstākļos nav iedomājama situācija, kad “upuris” atsakās no ēdiena un bloķē ceļu tikai tāpēc, ka palīdzība nāk pa ceļu, kas viņam nepatīk.
Hankendi separātistu vadībai ir būtiski izmantot Lačinas ceļu, ko kontrolē Krievijas Federācijas militārais kontingents. Saskaņā ar Baku oficiālajiem datiem šis ceļš tiek izmantots “armijas personāla rotācijai, ieroču un munīcijas pārvietošanai, teroristu iefiltrēšanai”.
Ukrainas parlamenta deputāta Vladimira Kreydenko veiktā izmeklēšana kļuva par skaidru pierādījumu tam, ka Armēnijas anklāvā nav bada.
Viņš organizēja gaļas un zivju ēdienu, sieru, kūku pasūtījumu vairākām korporatīvajām ballītēm Khankendi un nesaņēma nevienu atteikumu.
“Karabahas reģionā nav ne tikai blokāžu, bet arī bada, lai arī cik stingri prokremliskā režīma propaganda apgalvo pretējo,” teikts Bulgārijas lielākā izdevuma “Fakti” analītiskajā apskatā februārī.
To jūnija beigās atzina arī Armēnijas valdošās partijas deputāts Širaks Torosjans: “Artsakhā nav bada, nevajag pārspīlēt.”
Acīmredzot situācija Hankendi bija un joprojām ir tālu no kritiskas.
Krievu miljardieris – prokremlisko separātistu komandieris
Eiropas un Amerikas novērotāju analītiķi vairākkārt runā par “prokremliskā režīma” pastāvēšanu Karabahā. Galu galā Aghdamas-Khankendi ceļa bloķēšanu organizēja Artsakh drošības un attīstības fronte un bijušais Artsakh vadītājs Rubens Vardanjans, kurš plašsaziņas līdzekļos bieži tiek dēvēts par Putina emisāru Dienvidkaukāzā.
2023.gada aprīlī pēc Ukrainas Drošības dienesta iniciatīvas Vardanjans tika iekļauts Krievijas agresijas līdzdalībnieku datubāzē – “Myrotvorets“.
Saskaņā ar Kanādas analītiskā izdevuma “Geopolitical Monitor” teikto “Kremlis nosūtīja Vardanjanu uz Karabahu, jo baidījās no ES panākumiem miera līguma noslēgšanā” starp Armēniju un Azerbaidžānu.
Destabilizēt, lai ietekmētu
Par to, ka Maskava cenšas destabilizēt Dienvidkaukāzu, kā tas iepriekš tika darīts Ukrainā, Gruzijā un Moldovā, plaši ziņo starptautiskie mediji.
Amerikāņu izdevums “The Washington Times“: “Krievijas režīms manipulē ar armēņu minoritāti Azerbaidžānas Karabahā, lai rosinātu etniskos konfliktus Dienvidkaukāzā… Šis scenārijs atgādina citus strīdus, ko Kremlis ir radījis Gruzijā, Moldovā vai Ukrainā, lai saglabātu savu impērijas ietekmes sfēru.
Ukrainā lielākā ziņu vietne “Censor” skaidroja, ka “Putins izmanto armēņu separātistu marionetes Karabahā saviem mērķiem, tāpat kā viņš to darīja ar osetīniem un abhāziem Gruzijā un Krievu pasaules atbalstītājiem Krimā un Donbasā.”
“Šī [armēņu separātistu izmantošana Karabahā] ļauj Maskavai saglabāt militāro klātbūtni Dienvidkaukāzā, kā arī no Gruzijas separātiskajā Dienvidosetijas reģionā vai Krievijas kontrolētajos Moldovas austrumu reģionos,” ziņoja Rumānijas “Newsweek“.
Krievu pases Kremļa faniem
Šāda Kremļa politika ir likusi armēņu separātistiem Karabahā atbalstīt Krievijas militārā kontingenta beztermiņa klātbūtni un sarīkot referendumu par pievienošanos Krievijai.
“Tāpat kā pirms astoņiem gadiem Krimā, Artsahā būtu jārīko referendums par vienu no dienaskārtības jautājumiem, kas attiecas uz pievienošanos Krievijai,” 2022.gada martā sacīja bijušais Armēnijas Nacionālās Asamblejas delegācijas vadītājs EDSO Parlamentārajā asamblejā Artašs Geghamjans.
Pēc tam 2022. gada aprīlī Karabahā notika parakstu vākšanas kampaņa par pievienošanos Krievijai. Tā kulminācija bija armēņu rezerves pulkveža Haika Nahapetjana aicinājums vērsties Krievijas vēstniecībā pēc pilsonības: “Tādā veidā mums ir neatzīta, bet diezgan reāla teritorija, kurā dzīvo Krievijas Federācijas pilsoņi. Tātad Krievijai ir dotas ne tikai morālas, bet arī likumīgas tiesības iejaukties procesā.
Maskava pret mieru starp Baku un Erevānu
Saskaņā ar Krievijas, Azerbaidžānas un Armēnijas vadītāju trīspusējo paziņojumu, kas datēts ar 2020.gada 9.novembri, ja 2025.gada maijā neviena no pusēm nepieprasīs Krievijas karaspēka izvešanu no Karabahas, viņu uzturēšanās laiks tiks pagarināts vēl par 5 gadiem. Jo tuvāk tuvojas 2025. gada maijs, jo lielāka kļūst Kremļa interese palielināt spiedienu uz saviem pilnvarniekiem Karabahā un nepieļaut miera līguma noslēgšanu starp Baku un Erevānu.
Atšķirībā no Maskavas, kas pozicionē sevi kā “galveno starpnieku” armēņu un azerbaidžāņu izlīgumā, bet dara visu, lai to iesaldētu, Eiropas Savienība ir pilnībā ieinteresēta miera panākšanā Dienvidkaukāzā.
Pirmkārt un galvenokārt, tas ir saistīts ar reģionālo transporta maršrutu atvēršanu, jo īpaši Zanžežura koridoru.
“Līdz ar tās atklāšanu Eiropas Savienība iegūs tiešu transporta ceļu uz Ķīnu, apejot Krieviju – caur Turciju, Azerbaidžānu, Kaspijas jūru un Vidusāziju,” 1.jūnijā Kišiņevā notikušā Eiropas politiskās kopienas samita priekšvakarā atzīmēja galvenais Moldovas televīzijas kanāls “Moldova-1“.
“Azerbaidžānai ir potenciāls kļūt par galveno ES enerģētikas partneri, kas var palīdzēt kompensēt Krievijas fosilā kurināmā zudumu,” “CNN” ziņoja čehu partneris ASV.
Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu iniciatīvas pārtveršana sarunu procesā starp Baku un Erevānu, pēc tam gūstot reālus panākumus, atņems Putinam pozīcijas Dienvidkaukāzā. Tas arī veicinās Armēnijas galīgo pārorientāciju uz Rietumiem. Savukārt Karabahas armēņu ātrā integrācija Azerbaidžānā bloķēs iespēju Kremlim manipulēt ar viņiem saviem ģeopolitiskiem mērķiem.
