Kremlis komentē “Iskander” izvietošana Kaļiņingradas apgabalā 4
Raķešu kompleksu “Iskander” izvietošana Kaļiņingradas apgabalā ir Krievijas suverēnās tiesības, un nevienam par to nebūtu jābažījas, otrdien paziņojis Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
“Gribu atgādināt, ka tā vai cita bruņojuma izvietošana, to vai citu militāro vienību izvietošana Krievijas teritorijā – tas ir Krievijas teritorijas ekskluzīvi suverēns jautājums,” sacīja Peskovs žurnālistiem, komentējot mediju ziņoto par to, ka Krievija Kaļiņingradas apgabalā izvieto raķetes “Iskander”.
“Krievija nevienam nav draudējusi un nedraud. Taču, protams, Krievijai ir tādas suverēnas tiesības. Un tāpēc tam nez vai vajadzētu būt iemeslam, lai kāds bažītos,” piebilda Krievijas prezidenta preses sekretārs.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis paziņojuši, ka Krievija pirmdien Kaļiņingradas apgabalā izvieto raķetes “Iskander”, kas spēj nest kodollādiņus, turklāt šoreiz gatavojas dislocēt tās uz pastāvīgu palikšanu.
Kā norādījis Lietuvas aizsardzības ministrs, iepriekš Krievija šos operatīvi taktiskos raķešu kompleksus Kaļiņingradas apgabalā dislocēja tikai uz mācību laiku, bet “šai reizē situācija ir citāda – tā ir pastāvīga dislokācija ar visu nepieciešamo infrastruktūru”.
Lietuvas izlūkdienesti iepriekš norādījuši, ka “Iskander” dislocēšana Kaļiņingradas apgabalā ir potenciāli bīstama galvenokārt tādēļ, ka tos var izmantot, lai kavētu NATO sabiedroto darbību reģionā. Savukārt izmantot šīs raķetes mērķu iznīcināšanai Lietuvas teritorijā faktiski nav vajadzības, jo tam pietiktu ar jau esošo potenciālu.
Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins aģentūrai LETA pavēstīja, ka Krievija plāni par raķešu “Iskander” izvietošanu Kaļiņingradas apgabalā apliecina, ka Latvijai kopā ar NATO sabiedrotajiem jāturpina nopietni investēt modernā pretgaisa aizsardzībā.
Ballistisko raķešu sistēma “Iskander”, kas iekļauta Krievijas armijas bruņojumā kopš 2006.gada, ir paredzēta stratēģiski svarīgu objektu iznīcināšanai, un tās darbības rādiuss ir no 50 līdz 500 kilometriem, bet pēc dažiem datiem – līdz 700 kilometriem.
