Kremlis koķetē ar Makronu 0
Aizmirstot, ka vēl pirms pāris nedēļām Kremļa propagandas kanāli dēvēja tobrīd vēl Francijas prezidenta kandidātu Emanuelu Makronu par “globālo banku un starptautiskās geju kopienas kreatūru” un atbalstīja viņa sāncensi Nacionālās frontes kandidāti Marinu Lepēnu, jaunajam valsts galvam reāli cerot nostiprināt uzvaru prezidenta vēlēšanās ar panākumu parlamenta vēlēšanās jūnijā, Maskava paziņojusi, ka esot gatava “spert pirmo soli” attiecību uzlabošanā ar Parīzi. Francijas prezidenta kancelejas pārstāvis pēc ilgstošas pauzes vakar paziņojis, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons tiksies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu 29. maijā Versaļas pilī, kur tiks atklāta izstāde “Pēteris Lielais: cars Francijā” sakarā ar 300. gadskārtu kopš Krievijas cara uzturēšanās Francijā un oficiālu diplomātisko attiecību iedibināšanu starp abām valstīm.
Krievijas vēstnieks slavē Makronu
Krievijas vēstnieks Francijā Aleksandrs Orlovs nepieredzēti lišķīgā tonī ieturētā intervijā franču biznesa žurnālam “Challenges” slavējis Makronu kā “īstu valsts galvu – spīdošu, kompetentu, gudru, kas ļoti atgādinot (bijušo prezidentu) Fransuā Miterānu”. Vēstnieks jau pareģo, ka Makrons, kurš oficiāli stājās valsts galvas amatā tikai pirms nedēļas 14. maijā, “varētu kļūt par to dižo prezidentu, kas atstās pēdas Francijas vēsturē”. Orlovs, kurš ir Krievijas vēstnieks Francijā kopš 2008. gada un pieredzējis Parīzes un Maskavas attiecību atsalumu pēc Kremļa iebrukuma Gruzijā, Ukrainai piederošā Krimas apgabala aneksijas un iebrukuma Donbasā, izteicies, ka Krievija vēlētos, lai Emanuels Makrons “atgrieztos pie savu dižo priekšgājēju, tādu kā Šarls de Golls un Fransuā Miterāns, politikas, kad Francija varēja pilnā mērā īstenot savu pasaules lielvalsts lomu”. Analītiķi atzīmē, ka Francijas atgriešanās “pasaules lielvalsts lomā” Putina izpratnē nozīmētu Parīzes ciešāku divpusēju sadarbību ar Maskavu, nevis Eiropas Savienības un transatlantisko saišu stiprināšanu.
Putins mēģina atkārtot diplomātisko manevru
Intervija ar Krievijas vēstnieku publicēta 18. maijā, bet vakar kļuva zināms, ka 29. maijā “neplānotā” vizītē Parīzē paredzējis ierasties Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Vizītes formālais iemesls ir piedalīšanās izstādes “Pēteris Lielais: cars Francijā” atklāšanā Versaļas pilī sakarā ar 300. gadskārtu kopš Krievijas cara uzturēšanās Francijā un oficiālu diplomātisko attiecību iedibināšanu starp abām valstīm. Krievijas laikraksts “Kommersant”, atsaucoties uz avotu Kremlī, jau svētdien ziņoja, ka Putina vizītes laikā esot paredzēta viņa tikšanās ar Francijas prezidentu Makronu. Novērotāji atzīmē, ka Putins mēģina atkārtot diplomātisko manevru ES valstu vienotības šķelšanai, kurā viņš savulaik gribēja iesaistīt Makrona priekšgājēju Olandu. Pērn Putins bija plānojis apmeklēt Parīzi, lai piedalītos jaunas pareizticīgo baznīcas iesvētīšanas ceremonijā, un bija paredzējis iesaistīt šajā propagandas pasākumā arī toreizējo Francijas prezidentu Fransuā Olandu. Prezidents Olands stingri paziņoja, ka ar Putinu ir gatavs runāt tikai par konflikta izbeigšanu Ukrainā, nevis pozēt kopā ar Krievijas prezidentu Kremļa fotogrāfiem baznīcas iesvētīšanā. Intervijā žurnālam “Challenges” Krievijas vēstnieks neskopojās ar uzslavām vairākiem Francijas eksprezidentiem un nesen ievēlētajam Mak- ronam, paužot cerību, ka “viņš izrādīs lielāku neatkarību lēmumu pieņemšanā nekā Fransuā Olands”. Savulaik prezidents Olands, reaģējot uz Kremļa veikto Krimas apgabala aneksiju, atteicās piegādāt Krievijai divus helikopteru bāzes kuģus, iemantojot Maskavas dusmas.
Ielaužas Makrona kampaņas datortīklos
Pagājušā gada novembrī paziņojot par savas kandidatūras izvirzīšanu Francijas prezidenta amatam, Makrona ārpolitiskās nostādnes nebija naidīgas Maskavai, atzīmē laikraksts “The Moscow Times”. Makrona ieskatā, Krievijai vajadzētu uzņemties izšķirošu lomu karadarbības izbeigšanā Sīrijā un tās prezidenta Bašara Asada atstādināšana nevarētu būt priekšnoteikums miera iedibināšanā. Makrons atļāvās kritizēt savu politisko mentoru, tolaik vēl prezidenta amatā esošo Fransuā Olandu par “Krievijas piespiedu izolēšanu no Eiropas un pavēršanos uz Āziju”. Makrons izteicās par miera sarunu atjaunošanu, lai stabilizētu stāvokli Ukrainas austrumos, un pakāpenisku sankciju atcelšanu pret Krieviju. Krievijas vēstnieka ieskatā Makrons “vienmēr bijis korekts attieksmē pret Krieviju”, kas gan nekavēja Kremļa pārraudzītos kiberkramplaužus ielauzties viņa kampaņas datorsistēmā varbūtējas kompromitējošas informācijas meklējumos. Analītiķi atzīmē, ka tolaik Maskava ignorēja Makronu, jo viņa izredzes šķita niecīgas, turklāt Kremlim bija arī rezerves kandidāti – Marina Lepēna un Žans Luks Melanšons, kuri pilnībā atbalsta Krievijas nostāju Krimas jautājumā, Austrum- ukrainā, Sīrijā un attieksmē pret NATO. Fijonu paklupināja finanšu skandāls sakarā ar ģimenes locekļu fiktīvu nodarbināšanu, Lepēnas preteiropeiskā retorika un Melanšona marksistiskie saukļi atstūma daļu vēlētāju. “Savas prezidentūras sākumā Fransuā Olands apliecināja patiesu vēlmi veidot personiskās attiecības ar Vladimiru Putinu,” intervijā izteicies Krievijas vēstnieks Orlovs, “taču ārējo notikumu iespaidā attiecības starp Franciju un Krieviju kļuva par starptautisko krīžu ķīlnieku.” Viņaprāt, Francijas prezidentam (Olandam) pietrūcis apņēmības, lai ieturētu patstāvīgu kursu. Kopš 2014. gada (kad Kremlis anektēja Krimu), Krievijas un Francijas tirdzniecība ir samazinājusies uz pusi, teica vēstnieks, piebilstot, ka “Francija ir upurējusi savas intereses eiropeiskās un transatlantiskās solidaritātes vārdā”.
