Kremlis karo pret “vēstures falsifikāciju” 0
Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Nikolajs Pankovs paziņojis, ka tiek plānots izveidot īpašu militāru vienību darbam arhīvos, lai pārraudzītu un nepieļautu “vēstures falsifikāciju”.
Kritizē “vienotas ievirzes” vēsturi
Papildus pilotprojektam, kas paredz veidot pētniecības vienības no dažādu zinātnes jomu studentiem, Aizsardzības ministrija plāno izveidot pētniecības vienības arī tādās jomās kā, piemēram, socioloģija, psiholoģija un vēsture, ziņo aģentūra “RIA Novosti”. Viena no militāro pētnieku vienībām tiks piesaistīta Aizsardzības ministrijas Centrālajam arhīvam, lai apzinātu “vēstures falsifikācijas aspektus, kas kļūst arvien izplatītāki Krievijā un ārzemēs”, Pankovu citē “RIA Novosti”. Viņš piebilda, ka militāro pētnieku vienības darba centrā būs Otrā pasaules kara notikumi un ka tās karavīriem vajadzēs pielaidi ierobežotas pieejamības informācijai, lai īstenotu projektus. 2009. gadā Kremlis izveidoja komisiju cīņai pret “vēstures falsifikāciju”, kas pērn tika izformēta.
Nesen Krievijas varas iestādes ar jaunu aizrautību ķērās pie vēstures, pasūtot vienotas ievirzes vēstures mācību grāmatu sēriju skolām, lai veicinātu “patriotisma jūtas”. Attieksme pret vēsturi Krievijā vienmēr bijusi atkarīga no varas, kam ir liela pieredze pagātnes notikumu izmantošanā saviem ideoloģiskajiem un propagandas mērķiem.
Carisma laikmetā vēstures mācību grāmatās tika nīdētas revolucionāras idejas, bet Staļina režīma laikā 1935. gadā pasūtītā vienotā vēstures mācību grāmata slavēja boļševiku partiju. Pat vēl pāris gadu pirms padomijas sabrukuma vēstures profesori varēja zaudēt darbu, apgalvojot, ka Krievijas valsts radīšanā piedalījušies vikingi. Šis fakts minēts Krievijas viduslaiku hronikās, taču noklusēts padomju laika oficiālajās vēstures grāmatās kā “nepatriotisks”. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka ekspertu aprindās ar bažām uzņemts Kremļa plāns izveidot vienotas ievirzes vēstures mācību grāmatu sēriju skolām, atzīmē “RIA Novosti”. Kritiķi bažījas, ka jaunās “vienotās ievirzes” mācību grāmatas ir paredzētas nācijas smadzeņu skalošanai apjomā, kas Krievijā nav pieredzēts kopš padomju laikiem. Lai gan šis plāns iederas Kremļa īstenotajā ideoloģisko skrūvju piegriešanas taktikā, profesionāli vēsturnieki uzskata, ka tā apjoms un ietekme varētu būt ierobežoti.
“Ģeopolitisks” pasūtījums
“Ir visai grūti mežģīt vēsturi, it īpaši, ja tas notiek sabiedrības acu priekšā,” uzskata Krievijas Zinātņu akadēmijas Krievijas Vēstures institūta pētnieks Artēmijs Puškarevs, kura kolēģi piedalījušies jauno mācību grāmatu satura vadlīniju formulēšanā. Pārdesmit gados pēc padomijas sabrukuma izdots vairāk nekā simts Krievijas vēstures mācību grāmatu ar dažādu ievirzi – no liberālas līdz ultrakonservatīvai. Prezidents Vladimirs Putins atbalstījis jaunas mācību grāmatas veidošanu par Krievijas militāro vēsturi. Prezidenta Putina administrācija plaši izmantojusi padomju pagātni patriotisma uzjundīšanai iedzīvotājos, pieklusinot valsts nesenās vēstures tumšākās jomas un slavinot Staļina laiku, kad Krievija bija pasaulē atzīta lielvalsts par spīti tās autoritārajam režīmam. Kremļa ideologu īpašas uzmanības lokā ir Otrais pasaules karš un Staļina loma, ar katru gadu pompozāk atzīmējot uzvaru 9. maijā, kas gūst arvien plašāku atainojumu arī vēstures mācību grāmatās.
Kādā publikācijā divi Maskavas Valsts universitātes vēstures profesori atļāvušies nodēvēt Staļinu par “efektīvu menedžeri”, kura veiktās represijas bija nepieciešamas, lai padarītu Padomju Savienību par lielvalsti. Lai gan autoriem nebija tiešas saiknes ar Kremli, izcēlās skandāls, kas bija viens no faktoriem, aicinot uz “konsensusu vēstures mācīšanā”.
Strīdā iejaucās prezidents Putins, norādot, ka vēstures mācību grāmatās nedrīkst būt “iekšējas pretrunas un pretrunīgi vērtējumi” un tām “jārada cieņa pret visiem mūsu vēstures posmiem”. Krievijas amatpersonu un vēsturnieku izveidotā darba grupa, ko vada Valsts domes spīkers Sergejs Nariškins, sagatavojusi 39 lapu vadlīniju sarakstu ar vēstures tēmām, kas būtu jāataino mācību grāmatās. Vadlīnijās Staļins nosodīts par masu represijām pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, taču autori iesaka atļaut skolotājiem dot skolēniem vairāk nekā vienu vēsturisko notikumu interpretāciju, ja to pieļauj valsts apstiprinātā mācību programma. Sabiedrisko diskusiju par vēstures mācību grāmatu vadlīnijām paredzēts turpināt līdz oktobrim, paziņojis Krievijas izglītības un zinātnes ministrs Dmitrijs Ļivanovs. Pēc tam tiks izvērtēti iesniegtie priekšlikumi un izvietots valsts pasūtījums 5. – 11. klases vēstures mācību grāmatu sērijas veidošanai. Ļivanovs noliedzis, ka mācību grāmatas būtu domātas propagandai, bet Maskavas Valsts universitātes Vēstures fakultātes dekāns Sergejs Karpovs intervijā laikrakstam “Vedomosti” atzinis, ka skolas mācību grāmatās par vēsturiskajiem notikumiem jāsniedz viedoklis, kas atbilst Krievijas “ģeopolitiskajām interesēm”.
