“Putina mērķis ir radīt nedrošību un sašķelt mūs kā sabiedrību.” Kremlis izmanto gāzes ieroci 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Hābeks brīdinājis, ka Krievija gatavojas pilnībā slēgt gāzes padevi pa cauruļvadu “Nord Stream” jūlija vidū “remonta dēļ”, tāpēc valsts ekonomikai var draudēt lejupslīde, ja netiks atrasti alternatīvi enerģijas avoti.
Kremlis sāk gāzesvada “remontu”
Hābeks paziņojis, ka Krievija var sākt gāzes piegādes blokādi jau 11. jūlijā, kad “Gazprom” plāno sākt cauruļvada “kārtējo remontu”. Hābeks pavēstīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu izmantot šo tehnisko jautājumu kā attaisnojumu gāzesvada darbības pārtraukšanai uz nenoteiktu laiku. Krievija jau vairākkārt ir izmantojusi līdzīgu taktiku, lai ietekmētu gāzes piegādes.
Jūnijā “Gazprom” paziņoja par piegāžu samazināšanu no 167 miljoniem kubikmetru līdz 67 miljoniem kubikmetru dienā, vainojot Rietumu ieviestās sankcijas, kas neļaujot saņemt iekārtas, kas nosūtītas remontam Kanādā. Tas ietekmēja Vācijas, Francijas, Itālijas un Austrijas ekonomiku.
Hābeks to novērtējis kā “aizbildinājumu” un paziņojis, ka “Krievija veic ekonomisku uzbrukumu Vācijai”.
“Putina mērķis ir radīt nedrošību un sašķelt mūs kā sabiedrību,” uzskata Hābeks.
Vācija un citas ES valstis steidz uzpildīt savas gāzes krātuves pirms ziemas apkures sezonas iestāšanās. Eiropas Komisija izziņojusi, ka krātuves jāaizpilda par 80% līdz 1. novembrim, taču Kremļa darbības var izjaukt šo plānu.
Analītiķi atzīmē, ka tādā gadījumā ekonomikas ministram var nākties ieviest ārkārtas plānu, kas paredz valdības tiešu iejaukšanos gāzes tirgū, lai nodrošinātu piegādes aizsargātiem klientiem – privātām mājsaimniecībām, mazajiem uzņēmējiem un slimnīcām. Tas notiktu uz to lielo uzņēmumu rēķina, kas ražošanas procesā patērē daudz gāzes un varētu izraisīt Vācijas ekonomikas kritumu par 5% un iekšzemes kopprodukta samazināšanos par aptuveni vienu procentu.
Finanšu ministrs Kristians Lindners, kurš vada liberālo Brīvo demokrātu partiju, brīdinājis, ka valsts ekonomiku gaida grūti laiki, jo enerģijas cenu straujā celšanās un problēmas piegādes ķēdēs vairo inflāciju.
ES meklē alternatīvas Krievijas gāzei
ES steidzami meklē alternatīvas Krievijas gāzei. Pirms nedēļas bloks vienojies ar Norvēģiju par gāzes piegāžu palielināšanu, bet Vācijas ekonomikas ministrs Hābeks apmeklējis Kataru, lai apspriestu sašķidrinātās gāzes piegādi. ASV plāno paplašināt sašķidrinātās gāzes piegādi Eiropai.
“Krievijas nesen ieviestā dabiskās gāzes piegādes pārtraukšana daudzām ES valstīm nozīmē, ka jūnijā pirmo reizi vēsturē ES importēja vairāk sašķidrināto gāzi no ASV nekā saņēma pa cauruļvadu no Krievijas,” paziņojis Starptautiskās Enerģētikas aģentūras vadītājs Fatihs Birols.
ASV sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) eksports uz Eiropu ir pieaudzis no 6% Eiropas kopējā gāzes importa pagājušā gada septembrī līdz 15% šā gada maijā. Krievijas gāzes eksports uz Eiropu šajā laikposmā ir samazinājies no 40% līdz 24%.
Hābeks aicinājis gan mājsaimniecības, gan uzņēmumus samazināt enerģijas patēriņu.
Vācijas Enerģētikas aģentūras vadītājs Klauss Millers ieteicis mājsaimniecībām gatavoties ziemas sezonai un brīdinājis, ka “pēc trīs mēnešiem iedzīvotājiem var rasties grūtības nomaksāt rēķinus”.
Vācijas Enerģijas un ūdens apgādes asociācija paziņojusi, ka valstī šī gada pirmajos piecos mēnešos gāzes patēriņš ir samazinājies par 14,3%, salīdzinot ar to pašu laikposmu pērn. Eksperti to saista galvenokārt ar gāzes cenas pieaugumu, kā arī lietotāju centieniem taupīt enerģiju kā rūpniecības uzņēmumos, tā mājsaimniecībās.
Krievija grib sašķelt ES vienotību
Hābeks paziņojis, ka Vācija aktivizēs ogļu spēkstacijas, lai samazinātu gāzes patēriņu un turpinātu uzpildīt gāzes krātuves ziemas sezonai. Arī Nīderlande un Austrija paziņojušas, ka ļaus atsākt darbu ogļu spēkstacijām ar pilnu jaudu, lai kompensētu samazinātās Krievijas gāzes piegādes.
Jūlija sākumā 12 ES valstis reģistrēja pilnīgu vai daļēju Krievijas gāzes piegādes pārtraukumu.
“Gāzes piegāžu pilnīga sabrukuma risks šobrīd ir reālāks nekā jebkad agrāk,” paziņojis EK viceprezidents Franss Timmermanss, uzsverot nepieciešamību pieņemt regulējumu par gāzes krātuvēm.
“Krievijas stratēģijas daļa ir mēģinājums sašķelt mūsu vienotību,” viņš teica. Kā atzīmē eksperti, normālos apstākļos ES valstis par vienu mēnesi apsteigtu grafiku ar gāzes krātuvju uzpildi, kas šobrīd vidēji ES ir aptuveni 55%. Taču Krievijai sākot karu Ukrainā un izvirzot ultimatīvas prasības rietumvalstīm, situācija ir dramatiski mainījusies.
Daži eksperti neizslēdz iespēju, ka Putins varētu nekavējoties izmantot “Gazprom” kā ekonomiska spiediena instrumentu, negaidot, kamēr ES valstis uzpilda savas gāzes krātuves.
