Kremlis izklāsta savus mērķus ar brutālu atklātību! Krievija izvirza NATO ultimatīvas prasības 100
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Maskavai koncentrējot karaspēku Ukrainas pierobežā, Krievijas Ārlietu ministrija publiskojusi ultimatīvas prasības NATO noslēgt jaunu tālejošu drošības līgumu, ko Ziemeļatlantijas alianses amatpersonas noraidījušas.
Kremlis izklāsta savus mērķus ar brutālu atklātību
Krievija pieprasījusi, lai ASV un tās sabiedrotie aptur jebkādu militāro aktivitāti Austrumeiropā un Vidusāzijā, bet NATO sniedz rakstiskas garantijas, ka alianse nepaplašināsies tālāk uz austrumiem Krievijas virzienā un apturēs visas militārās darbības bijušajās padomju republikās, kas tagad ir neatkarīgas valstis.
Kā atzīmē Rietumu analītiķi, Kremļa priekšlikumā ar starptautiskajā diplomātijā neierastu brutālu atklātību ir izklāstīti Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķi, kas ataino viņa augošās bažas par Ukrainas neapturamo ievirzīšanos Rietumu orbītā. Kremļa ieskatā, šis process apdraudot Krievijas drošību.
Maskava apgalvo, ka 1990. gadā Rietumi Krieviju esot piemānījuši, mutiski solot NATO nepaplašināšanos uz austrumiem. To bijušajam Padomijas vadītājam Mihailam Gorbačovam esot solījis toreizējais ASV valsts sekretārs Džeimss Beikers. Solījums netika rakstiski noformēts, un Beikers vēlāk paziņoja, ka Krievijas amatpersonas izmainījušas viņa teikto, kas esot attiecies tikai uz bijušās Austrumvācijas teritoriju. Gorbačovs savās intervijās apstiprinājis, ka sarunās dotais mutiskais solījums bijis tikai par Austrumvāciju.
Izstrādājot starptautiskus līgumus, dalībvalstis parasti saskaņo to saturu ilgās sarunās, bet šoreiz līguma projektu par tiesiskām garantijām Krievijas drošībai no ASV un NATO puses vienpusēji publiskoja Krievijas Ārlietu ministrija. Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs aizvadītās nedēļas nogalē izklāstīja Maskavas priekšlikuma detaļas, Krievijai turpinot karaspēka koncentrāciju Ukrainas pierobežā, ko nevar vērtēt citādi kā par diplomātisku šantāžu, atzīmē laikraksts “The New York Times”.
Krievijas prasības iet daudz tālāk par pašreizējo konfliktu starp Ukrainas valdības spēkiem un Krievijas atbalstītajiem separātistiem Donbasā Ukrainas austrumos. Kremlis īpaši pieprasa NATO rakstisku apņemšanos, ka Ukrainai netiks piedāvāta dalība aliansē. Kā uzsvērušas NATO amatpersonas, alianses dalībvalstis formāli neparedz liegt dalību aliansē jebkurai Austrumeiropas valstij, tajā skaitā Ukrainai. Krievija uzstāj, ka Rietumi uzkurinot krīzi ar pretkrieviska noskaņojuma radīšanu Ukrainā un ieroču piegādēm Kijevai. ASV un tās Eiropas sabiedrotie uzskata, ka Krievija provocē drošības krīzi, izvietojot desmitiem tūkstošu karavīru Ukrainas pierobežā, pie kam dažas vienības esot arī Donbasā, Ukrainas teritorijā.
Krievija arī pieprasa, lai NATO aizvāc militāro infrastruktūru, kas izvietota Austrumeiropas valstīs pēc 1997. gada, kad tika parakstīts Krievijas un NATO līgums, ko Maskava tagad grib uzdot kā sākuma punktu jaunam drošības līgumam. Krievijas Ārlietu ministrija arī pieprasījusi, lai NATO anulētu 2008. gadā Budapeštas deklarācijā pausto solījumu, ka Ukraina un Gruzija reiz kļūs par alianses dalībvalstīm. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs apstiprinājis, ka piedāvājums Ukrainai un Gruzijai joprojām ir spēkā.
Veto tiesības pār neatkarīgu valstu lēmumiem nav pieņemamas
NATO amatpersonas paziņojušas, ka Krievijas priekšlikumi ir nepieņemami, jo pieprasa veto tiesības pār neatkarīgu valstu lēmumiem izvēlēties sadarbības partnerus. Rietumi pauduši gatavību diplomātiskam dialogam par Krievijas paustajām drošības bažām, piebilstot, ka jebkurai diskusijai jāietver arī NATO bažas par Krievijas raķešu izvietošanu, satelītu testiem, kiberuzbrukumiem un dezinformācijas kampaņu.
NATO amatpersonas pavēstījušas, ka gadījumā, ja Krievija izšķirtos par jaunu plašu militāru uzbrukumu Ukrainai, NATO nopietni apsvērtu papildu spēku izvietošanu alianses dalībvalstīs Ukrainas pierobežā, piemēram, Polijā un Baltijas valstīs.
Daži Rietumu analītiķi uzskata, ka Krievijas prezentētais un visai nediplomātiskā valodā ietērptais drošības līguma projekts varētu tikt izmainīts, ja par to sāktos sarunas. “Šobrīd puses ir iesaistījušās tādā kā ēnu boksa mačā, un nav skaidrs, kā tas beigsies,” izteicies Londonas “King’s College” Krievijas politikas eksperts Semjuels Grīns. Viņaprāt, situācija ir apzināti samudžināta no Krievijas puses, izvirzot Rietumiem apzināti nepieņemamas prasības, lai mēģinātu panākt kādu kompromisu laikā, kad Ukraina vēl nav īsti atguvusies, pasaule cīnās ar kovida pandēmiju, bet ASV vairāk nodarbina Ķīnas draudi Taivānai.
Analītiķi atzīmē, ka Putins savulaik centās panākt līdzīgu piekāpšanos no ASV prezidenta Trampa, bet nesekmīgi. Diplomātija prasa kompromisus un elastību, bet Krievijas priekšlikumi vērtējami kā publiski ultimāti, kas liecina par Krievijas diplomātijas bezspēcību un var novest tikai pie situācijas tālākas eskalācijas.
