Kremlis maina stratēģiju, meklējot NATO vājās vietas. Ar ko tas draud? 127
Pēdējie mēneši liecina, ka, ņemot vērā neveiksmīgo “zibenskaru” Ukrainā, Kremlis ir mainījis savu stratēģiju un tagad liek likmes uz NATO vājināšanu. Par to raksta britu izdevums The Telegraph, analizējot ģeopolitisko situāciju Eiropā.
Pēc izdevumam domām, Krievijas diktators Vladimirs Putins ir izvirzījis sev mērķi “izjaukt NATO un identificēt alianses vājās vietas”.
Saistībā ar militāro neveiksmi Ukrainā tieši draudi Polijai un Baltijas valstīm ir nedaudz mazinājušies, taču tagad Krievija meklē NATO vājās vietas. Balkāni, kurus The Telegraph dēvē par NATO vājāko flangu, visticamāk, kļūs par Maskavas jauno destabilizējošo centienu fokusu.
Pagājušajā nedēļā bruņotu serbu grupa uzbruka Kosovas policijas patruļai, kas beidzās ar īsu kautiņu un viena policista un trīs serbu bojāeju. Šī eskalācija tiek raksturota kā viena no nopietnākajām kopš 2008. gada, kad Kosova pasludināja neatkarību no Serbijas.
“Šī eskalācija ir Maskavas sapnis. Serbija un Krievija mēnešiem ilgi ir gatavojusi serbus eskalācijai Kosovā, kurinot spriedzi Balkānos, lai novērstu Rietumu uzmanību no kara Ukrainā. Viņi pārpludināja informatīvo telpu ar propagandu, kas atkārto vecos apgalvojumus, ka Kosova pieder Serbijai,” raksta laikraksts.
Tagad Krievija aktīvi izmanto šo notikumu savā ārpolitiskajā retorikā, apsūdzot Rietumus konflikta kurināšanā Balkānos.
Izmantojot hibrīdmetodes, nesūtot savus karaspēkus uz reģionu, Putins cenšas sasniegt trīs mērķus: novērst Rietumu uzmanību no Ukrainas, nostiprināt Maskavas pozīcijas reģionā un nodrošināt Putinam ietekmi uz Rietumu valstīm, šantažējot tās ar draudiem eskalēt konfliktu reģionā.
The Telegraph uzsver, ka serbu uzbrukums Kosovas patruļai zināmā mērā atgādina situāciju Austrumukrainā, kad Krievija uz turieni nosūtīja “zaļos cilvēciņus”.
“Vēl viena Kosovas krīze varētu viegli pārcelties uz Ziemeļmaķedoniju, kas ir NATO dalībvalsts, un tai būtu nopietnas sekas Eiropas aizsardzībai laikā, kad ASV uzmanību novērš gaidāmās vēlēšanas. Neraugoties uz NATO vispārējo militāro pārsvaru, tās pozīcijas Balkānos ir vājas, un Krievija tur to turpina graut. NATO ir pienācis laiks pastiprināt savu klātbūtni reģionā un nostādīt Krieviju aizsardzības pozīcijās,” raksta publikācijas autors.
Jau vēstīts, ka Kosovas premjerministrs Albins Kurti pirmdien apsūdzējis Serbiju centienos anektēt Kosovas ziemeļdaļu, kur pārsvarā dzīvo serbi, un paziņojis, ka nesen notikušās asiņainās sadursmes ir šī plāna sastāvdaļa.
Septembra beigās aptuveni 30 serbu kaujinieki uzbruka policijas patruļai un vēlāk iebarikādējās pareizticīgo klosterī Baņskas ciemā. Apšaude starp serbu kaujiniekiem un Kosovas policiju ilga vairākas stundas un tajā tika nogalināti trīs serbu kaujinieki un viens policists. Tā bija viena no pēdējo gadu laikā nopietnākajām sadursmēm starp Kosovas policiju, ko pārsvarā veido etniskie albāņi, un serbu mazākumtautības pārstāvjiem.
Kurti pavēstīja, ka Kosovas policija konfiscējusi dokumentus, kas liecinot, ka teroristiskais uzbrukums policijai Baņskas ciemā “bija plašāka Kosovas ziemeļdaļas aneksijas plāna sastāvdaļa”, koordinēti uzbrūkot desmitiem pozīciju šajā reģionā.
“Pēc tam tiktu izveidots koridors uz Serbiju, lai nodrošinātu ieroču un karaspēka piegādi,” platformā “X” norādījis Kurti.
Pēc sadursmēm Kosovas varasiestādes apcietināja vairākus aizdomās turamos un konfiscēja ieročus, piebilstot, ka šo ieroču pietiktu simtu cilvēku apbruņošanai.
ASV piektdien aicināja Serbiju atsaukt armiju, kas sakoncentrēti pie robežas ar Kosovu. Savukārt Lielbritānija paziņoja, ka nosūtīs savus karavīrus palīgā NATO vadītajiem miera uzturētājiem Kosovā.
Serbijas armijas komandieris ģenerālis Milans Mojsilovičs šodien paziņoja, ka pie Kosovas robežas izvietoto Serbijas karavīru skaits ir samazināts un atkal ir normālā līmenī.
Nedēļu pēc apšaudes Kosovas ziemeļos karavīru skaits tika samazināts no 8350 līdz 4500, paziņoja Mojsilovičs.
Pēc apšaudes un tai sekojošajiem reidiem Kosovas valdība demonstrēja lielu atrasto ieroču un ekipējuma arsenālu un apsūdzēja Belgradu par incidenta atbalstīšanu.
Kosovas lielākās serbu politiskās partijas Serbu saraksta līderis Milans Radoičičs piektdien atkāpās no amata, atzīstot, ka organizējis bruņoto grupu. Tomēr viņš noliedza, ka būtu saņēmis palīdzību no Belgradas.
Sadursme Baņskas ciemā, kas notika 24.septembrī, bija kārtējais no daudzajiem incidentiem Kosovas ziemeļos, kopš Prištinas 2008.gadā pasludināja neatkarību no Serbijas. Belgrada un tās galvenās sabiedrotās Ķīna un Krievija ir atteikušās atzīt šo soli.
Neraugoties uz gadiem ilgušajām Eiropas Savienības (ES) atbalstītajām sarunām starp abām pusēm par attiecību normalizēšanu, ir panākts tikai neliels progress, un attiecības starp Kosovas etnisko albāņu vairākumu un serbu minoritāti joprojām ir saspīlētas.
