Kremlis ieceļ “patiesības ministru” 5
Kareivīgā Rietumu pretinieka Dmitrija Kiseļova iecelšana par Krievijas pārveidotās valsts propagandas aģentūras “Krievija šodien” direktoru liecina, ka Kremļa propagandas kampaņa pret Rietumiem kļūs vēl agresīvāka.
Veido valsts propagandas centru
Krievijas valdošās aprindas uzskata plašās demonstrācijas Ukrainā, atbalstot valsts ciešāku saikni ar Eiropas Savienību, kā Rietumu sazvērestību pret Krieviju cīņā par ģeopolitisko ietekmi bijušajās padomju republikās. Pēc Kiseļova izteikumiem, Krievijas televīzijas 1. kanālā, kur viņš vada vairākus raidījumus, Kijeva ir kļuvusi par “izšķirošo cīņas lauku”. Ja Krievija neatbildēs ātri un apņēmīgi, brīdina Kremļa trubadūrs, Rietumi iegūs kontroli pār visu Ukrainas tirgu, tās bagātība tiks izlaupīta un NATO tanki stāvēs pie Maskavas sliekšņa, Kiseļova vīzijas apraksta avīze “The Moscow Times”. Eirointegrācijas piekritēju demonstrācijas Kijevā ir “karš pret Krieviju”, apgalvo Kiseļovs. Viņaprāt, Zviedrija ir galvenais provokators Kijevas jukās, Stokholmai cenšoties revanšēties Maskavai par zaudējumu Poltavas kaujā 1709. gadā (!), turklāt “paklīdušie Rietumi” gribot izplatīt geju un lesbiešu tiesību un citu “liberālo vērtību” infekciju pēc iespējas plašāk. Par Rietumu ieinteresētību atraut Kijevu no Maskavas liecinot arī ASV administrācijas bijušā nacionālās drošības padomnieka Zbigņeva Bžezinska izteikums, ka “bez Ukrainas Krievija vairs nekad nekļūs par impēriju”.
Daudziem novērotājiem šāda pieeja atgādina padomju laikā pret Rietumiem vērstās propagandas sliktākās tradīcijas, taču aptaujas liecina, ka tieši šāda attieksme ir populāra Krievijas iedzīvotāju vidū, atzīmē “MT”. Tāpēc Krievijas tēla veidotāja misija uzdota Kiseļovam, kurš savā programmā “Vēsturiskais process” valsts televīzijas 1. kanālā paziņojis, ka “geju sirdis būtu jāierok zemē vai jāsadedzina kā nederīgas dzīvošanai”, un aicinājis aizliegt homoseksuāļiem būt orgānu donoriem.
Ar prezidenta Putina rīkojumu likvidētā ziņu aģentūra “RIA Novosti” pēdējos gados centās “humanizēt” valdības propagandu, dodot iespēju strādāt aģentūrā žurnālistiem, kas par brīvdomību bija atlaisti citviet un nevarēja atrast darbu savu liberālo uzskatu dēļ. Aģentūra “RIA Novosti” atļāvās publicēt drosmīgus komentārus, dodot iespēju izteikties arī opozīcijas pārstāvjiem, un karikatūras, kur kritizēta Kremļa “vadāmās demokrātijas” politika un prezidenta Vladimira Putina izveidotā “varas vertikāle”. Novērotāji atzīmē, ka Kremlis bija īpaši neapmierināts ar aģentūras “nekonvencionālo” (lasi: objektīvo) vērtējumu opozīcijas masu protestiem Kijevā un ziņojumiem par Kremļa atbalstītāju nelielo skaitu. Mediju eksperti uzskata, ka Kremlis nekādi negrib pieļaut 2004. gada “oranžās revolūcijas” notikumu atkārtošanos Ukrainā, tāpēc likvidējis “RIA Novosti” liberālo balsi, tās vietā liekot agresīvu valsts propagandas ruporu Dmitrija Kiseļova vadībā.
Misija – Krievijas slavināšana
Mediju eksperti atzīmē, ka Kiseļova pieeja atgādina padomju laika praksi, kad ziņu aģentūras un valsts izdevniecības izdeva daudz glancēta papīra žurnālu un grāmatu padomju dzīves veida un Maskavas miermīlīgās politikas slavināšanai ārzemēs. Kremļa jaunais “patiesības ministrs” paziņojis, ka, viņaprāt, “pret Krieviju pasaulē izturas netaisnīgi, tāpēc taisnīgas attieksmes atjaunošanu pret Krieviju kā svarīgu pasaules valsti ar labiem nodomiem es uzskatu par jaunās struktūras misiju”. Kremļa administrācijas vadītājs Sergejs Ivanovs, KGB ģenerālis, kurš agrāk bijis ekspremjers un aizsardzības ministrs, paziņojis, ka jaunizveidotā federālā valsts starptautiskā informācijas aģentūra “Krievija šodien” “dos iespēju racionālāk izmantot valsts naudu, lai teiktu patiesību un darītu to pieejamu maksimālam cilvēku skaitam, skaidrotu pasaulei, ka Krievija īsteno patstāvīgu politiku un stingri aizstāv nacionālās intereses”.
Acīmredzot Kremļa līdzšinējā propagandas cīņa, lai “atjaunotu Krievijas tēlu kā svarīgu pasaules valsti ar labiem nodomiem” nav bijusi veiksmīga, tāpēc to paredzēts izvērst ar agresīvākiem paņēmieniem, atzīmē laikraksts “The Moscow Times”. Mediju ekspertu ieskatā Kremļa lēmums liecina par atteikšanos no ziņām un analītiskās žurnālistikas par labu propagandas raidījumiem, kas ieturēti padomju laika informatīvās cīņas garā, secina laikraksts “The Wa-shington Times”. Maskavas Augstākās ekonomikas skolas mediju un komunikāciju fakultātes dekāne Anna Kačkajeva intervijā “MT” vērtē “RIA Novosti” likvidēšanu un jauna vērienīga valsts propagandas centra veidošanu kā “nopietnu signālu par iespējamu vārda brīvības ierobežošanu Krievijā”. Tīmekļa vietnē “gazeta.ru” atzīmēts, ka Ļeņingradas universitātes absolventa Dmitrija Kiseļova, kurš savulaik strādājis Padomijas Radio un televīzijas komitejā, iecelšana par Krievijas jaunā propagandas centra vadītāju liecina, ka tā retorika būs agresīva, maz rūpējoties par objektivitāti un atbildību. Kremļa lēmumu likvidēt ziņu aģentūru “RIA Novosti” atbalstījis Valsts domes deputāts no valdošās partijas “Vienotā Krievija” un domes Ārlietu komitejas vadītājs Aleksejs Puškovs: “Krievijā ir par daudz informācijas struktūru. Lai sistēma būtu efektīva, tai jābūt unitārai.”
