Kremlis gatavo rezerves variantus 0
Pēc Krievijas premjerministra Dmitrija Medvedeva valdības atkāpšanās prezidents Vladimirs Putins ir ierosinājis veikt konstitūcijā izmaiņas, kas liecina par viņa plānu saglabāt varu valstī.
Putina ierosinātie grozījumi konstitūcijā paredz paplašināt parlamenta pilnvaras. Putins paziņojis, ka nolēmis izveidot Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu, ko piedāvājis Medvedevam.
Analītiķu ieskatā, to var uzskatīt par Medvedeva politiskās karjeras norietu. Krievijas iekšzemes kopprodukts pērn pieauga tikai par vienu procentu.
Sabiedrībā ļoti nepopulārs bija valdības lēmums paaugstināt pensionēšanās vecumu. Atlaižot nepopulāro premjerministru Medvedevu, Kremlis var apgalvot, ka jaunā valdība pievērsīs lielāku uzmanību iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanai.
Putins uzsvēra, ka Krievijai nevajag kļūt par parlamentāru republiku un tai jāpaliek spēcīgai prezidentālai republikai. Tāpēc prezidentam jābūt tiesībām atlaist premjeru vai ministrus sakarā ar uzticības zaudēšanu vai pienākumu nepildīšanu.
Krievijas Valsts dome vakar apstiprināja premjerministra amatā prezidenta Vladimira Putina izvirzīto līdzšinējo Federālā nodokļu dienesta vadītāju Mihailu Mišustinu.
53 gadus vecais Mišustins nodokļu dienestu vadījis kopš 2010. gada, bet pirms tam nodarbojies ar biznesu un strādājis dažādos amatos valdībā. Daži analītiķi atzīmē, ka Mišustins ir pieredzējis ierēdnis un izdarīgs birokrāts, taču nebūtu uzskatāms par politisku smagsvaru. Mišustina izvirzīšanu par valdības vadītāju noteica viņa piederība Putina draugu lokam un nodošanās hokeja spēlei ar prezidentu, atzīmē izdevums “Politico”, piebilstot, ka, iespējams, viņa labākā īpašība ir tā, ka viņš netiek uzskatīts par varbūtēju sāncensi vai pēcteci Putinam.
Konstitūcija liedz prezidentam Putinam kandidēt uz vēl vienu termiņu, tāpēc ierosinātās izmaiņas konstitūcijā ir viņa ierastais manevrs, lai saglabātu varu arī pēc savas prezidentūras beigām 2024. gadā. Putins ierosināja paaugstināt līdz šim visai neaktīvās Valsts padomes statusu un lomu, nostiprinot to konstitūcijā. Ekspertu ieskatā, tas ir vāji slēpts pieteikums uz Valsts padomes vadītāja amatu, kas būtu pielīdzināms valsts augstākā vadoņa statusam.
“Putina priekšlikumi liecina, ka Kremlī gatavojas varas saglabāšanai pārejas posmā,” intervijā “Politico” izteicies bijušais Kremļa administrācijas padomnieks Gļebs Pavlovskis. “Putins prot atvērt daudzas durvis pašreizējā varas sistēmā un pieņemt lēmumu pēdējā brīdī, tāpēc gaidāms neskaidrības posms, kas apgrūtinās viņa oponentu darbību,” atzīmē politiskais konsultants Oļegs Ignatovs.
Opozīcijas aktīvistiem nesen izdevās iegūt pārstāvniecību vairāku pilsētu un apgabalu pašvaldībās, tajā skaitā Maskavā.
Pēdējos 20 gados Putina režīms ir nogalinājis pārāk daudz cilvēku un piesavinājies pārāk daudz miljardu, lai varētu noticēt, ka viņš jebkad varētu pats atteikties no varas, atzīmē žurnāls “The Economist”. 2018. gadā Ķīnas parlaments ar 2959 balsīm pret 5 (piecām!) apstiprināja prezidentu Sji Dzjiņpinu par valsts galvu bez termiņa ierobežojuma. Putins varētu panākt, ka Kremlim padevīgā Krievijas Valsts dome nobalso līdzīgi, taču izteicies, ka negribētu konstitūcijas izmaiņas par beztermiņa prezidentūru. Analītiķi atgādina, ka vēl ir Kazahstānas modelis, kur prezidents Nursultans Nazarbajevs pērn atkāpās, lai paliktu kā valdošās partijas līderis ar “nācijas vadoņa” titulu.
