Kremlis gatavo augsni agresijai pret Igauniju: analītiķi norāda uz līdzību ar notikumiem pirms iebrukuma Ukrainā 139
Līdzīgi kā pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, Krievija atkal aktivizējusi propagandas mehānismus, šoreiz vērstus pret Igauniju, teikts ASV Kara pētījumu institūta (ISW) ziņojumā.
Eksperti uzskata, ka Kremlis izmanto tos pašus naratīvus, ko tas vēsturiski izmantojis pret Ukrainu, lai radītu apstākļus, kas attaisnotu iespējamo agresiju pret Igauniju nākotnē.
Piemēram, Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharovas publiski apsūdzējusi Igauniju pareizticīgo “medībās”. To, ka Igaunijā notiekot ticīgo vajāšana, apgalvo arī Krievijas Pareizticīgās baznīcas Sinode.
Agresorvalsts šīs pretenzijas izteica pēc tam, kad Igaunijas parlaments 9. aprīlī pieņēma grozījumus Baznīcu un draudžu likumā, kuru nolūks ir nepieļaut, lai Igaunijā darbojošās reliģiskās organizācijas tiktu izmantotas naida veicināšanai, līdz ar to Igaunijas Kristīgajai pareizticīgajai baznīcai būs jāsarauj saites ar Maskavas patriarhātu.
Iemesls likuma grozīšanai bija Maskavas patriarhāta atklāti paustais atbalsts Krievijas karam pret Ukrainu.
Kā arī Igaunijas Kristīgās pareizticīgās baznīcas, kas agrāk bija pazīstama kā Maskavas patriarhāta Igaunijas Pareizticīgā baznīca, atrašanās Maskavas patriarhāta pakļautībā.
Likumpojekta paskaidrojuma vēstulē teikts, ka Igaunija aizsargā reliģijas brīvību un ikvienam ir tiesības izvēlēties, vai un kādai reliģiskai pārliecībai sekot.
Taču papildus reliģijas, pārliecības un biedrošanās brīvības ievērošanai valstij ir jāņem vērā arī aspekti, kas apdraud valsts vai sabiedrības drošību, norādīts paskaidrojuma vēstulē.
Analītiķi uzsver, ka Krievijas Pareizticīgā baznīca vairākkārt izmantota Maskavas interesēs kā hibrīdoperāciju instruments – īpaši Ukrainas pagaidu okupētajās teritorijās un citās valstīs, kas agrāk ietilpa Padomju Savienībā.
Līdz ar Igaunijas centieniem likumiski atbrīvoties no Maskavas patriarhāta ietekmes, Krievija mēģina aktivizēt ierasto instrumentu kopumu – propagandu, vēsturiskos aizvainojumus un identitātes jautājumus.
“Kremlis jau ilgstoši veido informatīvos priekšnoteikumus hibrīdoperācijām pret Baltijas valstīm, piesaucot nepieciešamību aizstāvēt ‘tautiešus ārzemēs’, tostarp arī no iespējamas vajāšanas reliģiskas pārliecības dēļ. Ja Igaunija juridiski nostiprinās iecerētās izmaiņas likumā, Krievija, visticamāk, centīsies šos naratīvus apvienot un pastiprināt,” institūta analītiķi norāda.
Institūts atgādina, ka līdzīgi informatīvie procesi notika arī pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā 2014. un 2022. gadā.
Toreizējie Kremļa apgalvojumi par “upuriem ” Donbasā, vajātajiem krievvalodīgajiem, “fašistiem Kijivā”, tika izmantoti kā informatīvs aizsegs militārām darbībām.
Šobrīd nav tiešu pazīmju, ka Krievija tuvākajā laikā plānotu militāru uzbrukumu Igaunijai vai citai Baltijas valstij.
Taču analītiķi uzsver – informatīvās kampaņas nav nejaušas – tās ir daļa no ilgtermiņa stratēģijas, kas rada augsni konkrētai rīcībai.
“Kremļa informatīvā stratēģija nereti kalpo kā priekšvēstnesis hibrīdoperācijām vai tiešai agresijai,” rakstīts institūta ziņojumā.
