Kremlis eliti vilina atpakaļ uz Krieviju, vēsta ārzemju mediji 16
Krievijas miljardieri un biznesa elite, kuri pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā apmetušies uz dzīvi ārpus Krievijas, sistemātiski saņemt vēstījumus no Krievijas ar aicinājumiem atgriezties tur, šonedēļ vēsta Financial Times, raksta Diena.
Lai gan rietumu noteiktās sankcijas, pēc informētu avotu vēstītā var likt daļai miljardieru apdomāt atgriešanās scenāriju, taču daļas biznesmeņu gadījumā tas, visticamāk, nebūtu iespējams, jo viņi atklāti nostājušies pret karu. Piemēram, Oļegs Tiņkovs, Mihails Fridmans vai Pjotrs Avens. “Sankcijas liek elitei tuvināties ar Kremli, pat ja viņi to negribētu,” ” Financial Times” sacījis informēts avots.
Tāpat izdevums, atsaucoties uz saviem avotiem, vēsta, ka galma apvērsums Krievijā ir maz ticams, jo liela daļa biznesa elites neatrodas Krievijā. Arī jahtu un Vidusjūras villu zaudēšanai neesot iemesli, kas liktu biznesmeņiem ar aizrautīgu lojalitāti izturēties pret rietumiem.
Vienlaikus daļas Krievijas biznesa elites, kā sacījis avots, piekristu atdot pusi savu īpašumu Ukrainas atjaunošanai, ja viņiem ļautu paturēt otru pusi. Tomē, spriežot pēc Ukrainas prezidenta biroja paziņojumiem, Kijevas amatpersonas šādam scenārijam nepiekrīt.
15.septembris ir datums, līdz kuram Eiropas Savienībai būtu jāatjauno sankcijas pret vairāk kā 1000 “melnajā sarakstā” iekļautajiem cilvēkiem, kuriem aizliegts iebraukt ES un iesaldēti ES esošie līdzekļi, vēsta ārvalstu mediji. Starp sanckionētajām personām ir arī Latvijas pilsonis, miljardieris Pjotrs Avens. ES dalībvalsti vidū nostāja nav vienbalsīga, vēsta ārvalstu mediji.
Eiropas Savienība varētu šo sarakstu paturēt aktuālu vēl uz sešiem mēnešiem. Šonedēļ šo jautājumi plāno apspriest Eiropas savienības sūtņi. Par “melno saraksta” termiņa pagarināšanai ir jābūt vienbalsīgam lēmumam. Sankcionētas pašlaik ir 1217 personas, kā arī 108 iestādes un organizācijas. Šonedēļ izskanējušas arī ziņas, ka Ungārija iestājas pret sankciju pagarināšanu trim Krievijas miljardieriem, tostarp Pjotram Avenam, kā arī vēlas atļauju palīdzības organizācijām kārtot darījumus ar vairākām Krievijas bankām.
Jautājums solās būt diskutabls, jo arī Krievijas bagātāko cilvēku aprindās attieksmi pret karu nav viennozīmīga. Daļa Krievijas bagātāko cilvēku ieņēmusi karu atbalstošu pozīciju, daļa klusē, savukārt daži no tiem iestājušies pret karu, tostarp Pjotrs Avens.
Pjotrs Avens kopā ar savu biznesa partneri Mihailu Fridmanu dažas dienas pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainā nosodīja Krievijas rīcību. Tāpat pret karu asi iestājās pazīstamais Krievijas baņķieris Oļegs Tiņkovs, kurš vēlāk intervijā laikrakstam “New York Times” atklājis, ka bijis spiests pārdot savu banku par neadekvātu cenu, jo atļāvies kritizēt Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Arī attiecībā uz Pjotra Avena un Mihaila Fridmana “Alfa-Bank”, kas ir lielākā privātā banka Krievijā, Krievijā izskanējušas runas par iespējamu nacionalizāciju. To Krievijas varas iestādes noteikušas kā sistēmiski svarīgu banku, kuras pašu kapitāls ir vairāk kā 10 miljardi ASV dolāru. Krievijas Valsts Domes deputāts un partijas “Taisnīgā Krievija – Par patiesību” vadītājs Sergejs Mironovs iepriekš pat paziņojis, ka rietumu valstis šobrīd izskatot iespēju Krievijas miljardieriem noņemt sankcijas apmaiņā pret palīdzību Ukrainas atjaunošanai. “Nesaprotu, kāpēc mūsu varas iestādes neko nedara attiecībā uz tiem, kuri finansē Kijevu,” paziņojis Mironovs.
Iepriekš “Forbes” vēstīja, ka “Alfa-banka Ukraina” plāno palielināt bankas kapitālu par vienu miljardu eiro. Tāpat izdevums ziņoja, ka Fridmans varētu atteikties no Krievijas pilsonības.
Savukārt Pjotrs Avens marta sākumā paziņojumā Latvijas medijiem nosodīja karu Ukrainā. “Mums visiem šobrīd jāsaglabā dvēseles un prāta spēks, lai apturētu asinsizliešanu Ukrainā. Tas, kas šobrīd notiek Ukrainā, ir smaga traģēdija abām brāļu tautām. Kā savulaik rakstīja Fjodors Dostojevskis: “Visas pasaules laime nav vienas asaras vērta uz nevainīga bērna vaiga,” paziņojumā pauda Avens.
Vairākkārt vēstīts, ka Avens ir Latvijas pilsonis un Krievijas – Ukrainas kara kontekstā atsevišķi politiķi Latvijā aktualizējuši pilsonības atņemšanas jautājumu. Saeimā nesen pat pieņemts atsevišķs likums, kurš regulēs pilsonības atņemšanas procedūru. Bažas par iespējamo pilsonības atņemšanu Avenam paudis Ukrainas galvenais rabīns, kurš uzsvēris Avena un biznesa partneru palīdzību Ukrainai, novirzot 150 miljonus eiro. Rabīns pat vērsies pie Latvijas amatpersonām, lūdzot neatņemt Avenam Latvijas pilsonību.
