Kremlis cenšas šķelt Eiropu 0
Maskava sākusi aktīvu lobēšanu vairākās Eiropas Savienības valstu galvaspilsētās – Budapeštā, Nikosijā un Romā –, ko tā uzskata par varbūtējām atbalstītājām, lai nākamgad liegtu ES sankciju turpināšanu pret Krieviju.
ES sankciju pirmajai kārtai, iesaldējot pērn februārī uz Krieviju aizbēgušā Ukrainas bijušā prezidenta Viktora Janukoviča un viņa 17 līdzskrējēju banku kontus, termiņš beidzas nākamā gada martā. Aprīlī beidzas termiņš iebraukšanas aizliegumam un banku kontu iesaldēšanai Krievijas amatpersonām, kas saistītas ar Kremļa veikto Krimas aneksiju. Visiedarbīgākās sankcijas, kas vērstas pret Krievijas bankām un enerģētikas firmām, tika ieviestas jūlijā pēc Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanas virs prokrievisko teroristu bandu kontrolētās teritorijas Austrumukrainā. Lai pagarinātu sankciju termiņu, vajadzīgs ES 28 dalībvalstu vienprātīgs lēmums.
Kā izteicies avots ES diplomātu aprindās Briselē, kur tiek spriests par sankciju pagarināšanu, Maskava ir izraudzījusi Ungāriju, Kipru un Itāliju kā iespējamākos sabiedrotos, lai panāktu sankciju atcelšanu, raksta izdevums “EUobserver”. “Krievijas diplomāti vairākās ES valstu galvaspilsētās intensīvi strādā šajā virzienā,” teica avots, nosaucot minētās trīs valstis kā Kremļa galvenos mērķus. “Tika domāts, ka šo sankciju atjaunošana neprasīs piepūli, taču tagad tas neliekas tik vienkārši, jo dažas valstis mēģina panākt plašākas debates par sankcijām pret Krieviju nākamā gada martā,” izteicies ES diplomāts. Cits avots ES diplomātu aprindās apliecinājis “EUobserver”: “Es būtu ļoti pārsteigts, ja Krievija neizvērstu lobēšanu pret sankcijām Budapeštā, Nikosijā vai Romā, kā arī Berlīnē.” Analītiķi uzskata, ka kampaņu pret Krieviju vērsto sankciju pārskatīšanai vada Kipra un Ungārija, bet sankciju daļēju sašaurināšanu atbalstītu arī Grieķija, Itālija un Slovākija. ES diplomātu aprindās uzskata, ka sankciju pretinieku pusē varētu noslieties arī Čehija. Par sankciju uzturēšanu un varbūtēju pastiprināšanu stingri iestājas Britānija, Baltijas valstis, Polija un Zviedrija, bet Francija un Vācija pagaidām “sēž uz sētas”, atzīmē “EUobserver”.
ASV, kas aizvadītā gada laikā centusies saskaņot pret Kremli vērsto sankciju režīmu ar ES valstīm, uzskata, ka Krievijas lobēšanai, lai panāktu sankciju atcelšanu, nebūs panākumu. Taču, ja ES atceltu sankcijas, bet Krievija turpinātu slēpto karu pret Ukrainu, tiktu radīta plaisa transatlantiskajā aliansē.
Uz jautājumu, vai Kipra varētu atbalstīt sankciju atcelšanu pret Krieviju, Kipras Ārlietu ministrijas amatpersona atbildēja vispārīgi: “Mēs nosodām jebkuru rīcību, kas pārkāpj jebkuras valsts suverenitāti un teritoriālo vienotību. Mēs esam atbalstījuši diplomātiska risinājuma meklēšanu un kopā ar saviem ES partneriem mēs turpināsim pastāvīgi izvērtēt notikumu attīstību un pieņemt lēmumus uz vienprātības pamata,” Kipras pārstāvi citē “EUobserver”. Itālijas ārlietu ministrs Paolo Džentiloni izteicies, ka ES vienotība ir svarīgāka par Itālijas ekonomiskajām interesēm. Par ES sankciju apjomu pret Krieviju paredzētas debates ES virsotņu apspriedē šīs nedēļas nogalē Briselē, kad tur paredzējis ierasties arī Ukrainas prezidents Petro Porošenko.
