ASV Aizsardzības ministrijas kibercentrā Geiterbergā Merilendas štatā analītiķi pilnveido aizsardzību pet kiberkramplaužu uzbrukumiem.
ASV Aizsardzības ministrijas kibercentrā Geiterbergā Merilendas štatā analītiķi pilnveido aizsardzību pet kiberkramplaužu uzbrukumiem.
Foto: Eric Schulzinger Lockheed/Martin Corp/REUTERS/SCANPIX/LETA

Kremlis cenšas ietekmēt eiropiešu prātus 0

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Krievijas atbalstītas dezinformācijas kampaņas veicina ekstrēmistiskus viedokļus un vairo nesaskaņas Eiropas valstu sabiedrībā, secinājuši pētnieki no ASV izvietotās kiberdrošības firmas “SafeGuard Cyber”.

Reklāma
Reklāma

Aktīvāk jāatmasko viltus ziņas

Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Vairāk nekā puse eiropiešu varētu būt redzējuši dezinformācijas materiālus un viltus ziņas, ko Kremļa polittehnologi ir izplatījuši sociālajos tīklos pirms maijā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, atzīmē izdevums “Politico”, atsaucoties uz kiberdrošības firmas “SafeGuard Cyber” ekspertu veikto pētījumu. Šis ziņojums publiskots vienlaikus ar kritiku par tīmekļa sociālo vietņu, īpaši “Facebook”, darbību, kas nedara pietiekami, lai atmaskotu viltus ziņas.

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām 23.–26. maijā pētnieki atklājuši plašu automātiskās saziņas tīklu, kurš tiek pārraudzīts, visticamāk, no Krievijas un kurā tiek pavairoti ekstrēmistiskas ievirzes materiāli, ko sagatavojuši pārstāvji no galēji labējās partijas “Alternatīva Vācijai” (AfD) un dažādiem grupējumiem, kas atbalsta Britānijas izstāšanos no ES. Kā secinājuši analītiķi, šo centienu mērķis ir vairot strīdīgos jautājumus un padziļināt domstarpības starp Eiropas valstīm, lai grautu demokrātiskās institūcijas.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Viņi ir izveidojuši stāstus dažādās ES valstīs, lai ietekmētu vēlētāju izvēli Eiroparlamenta vēlēšanās,” atklājis kiberdrošības firmas “SafeGuard Cyber” līdzdibinātājs Otavio Freire. Krievijas atbalstītajā automātiskās saziņas tīklā vispopulārākās tēmas ir ES kritika, Francijas prezidenta Emanuela Makrona un Vācijas kancleres Angelas Merkeles nievāšana un breksita slavēšana. “No taktiskā skatpunkta šādu viedokļu izplatīšanā un sabiedriskās domas šķelšanā viņi ir darbojušies veiksmīgi,” atzīst Freire.

Veicot patstāvīgu sociālās saziņas tīklu vēstījumu izpēti, izdevumam “Politico” nav izdevies gūt apstiprinājumu uzņēmuma “SafeGuard Cyber” secinājumam par to saistību ar Krieviju. Neatkarīgi pētnieki apšauba, ka kiberdrošības firma spētu precīzi noteikt, vai šie vēstījumi ir saistīti ar kādas ārvalsts izvērstu kampaņu.

Krievijas troļļu fabrika turpina darbu

“SafeGuard Cyber” izpilddirektors Freire paziņojis, ka firmas eksperti izmantojuši vairāk nekā 50 identifikācijas paņēmienus, lai noteiktu vietu, no kuras sūtīti vēstījumi, un vietnes iepriekšējo saistību ar Krievijas interesēm. “Troļ­ļu vēstījumu analīze liecina, ka to izcelsme ir Krievijā, kas ir saistīta ar šo ietekmes kampaņu,” uzskata Atlantijas padomes analītiķis Bens Nimmo.

Eksperti atzīmē, ka Krievijas polittehnologi, iejaucoties 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanu norisē, veidoja oriģinālu saturu, piemēram, par tematu “Black Lives Matter”, izliekoties par amerikāņu vēlētājiem, ko neapmierina Amerikas politika. Pašreizējā Kremļa dezinformācijas kampaņā pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ir izmantots dažādu ES valstu mediju un sociālo tīklu vēstījums, lai apgrūtinātu tā virzītāju atklāšanu un tiesvedības ierosināšanu.

“SafeGuard Cyber” analītiķu vērtējumā, Krievijas atbalstītā dezinformācijas kampaņa varētu būt skārusi aptuveni pusi Eiropas iedzīvotāju, tas ir, aptuveni 240 miljonus cilvēku. Šāda aplēse veikta no 1. līdz 10. maijam, balstoties uz sociālo tīklu “Twitter”, “Facebook” un “Google” atzara “Youtube” potenciālo izplatību. Kremļa dezinformācijas kampaņa izvērsta kā lielākajās ES valstīs ar lielāko eiroparlamentāriešu skaitu, tā arī valstīs, ko Krievija uzskata par savu ietekmes joslu, piemēram, Baltijas valstīs.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.