Krievijas amatpersonas propagandēs valsts “labos nodomus” 0
Krievijas valdības ietekme pār masu medijiem nekad nav bijis noslēpums. Starptautiskā organizācija “Reporters Without Borders” pērn Krieviju ierindoja vien 148. vietā sarakstā, kurā 179 valstis ir sakārtotas pēc tā, cik brīva ir to prese. Lielākā daļa mediju organizāciju vadītāji ir tuvi Kremļa sabiedrotie. Tāds ir, piemēram, vairāku Krievijas vadošo mediju īpašnieks un ilggadējs Krievijas prezidenta Vladimira Putina draugs Jurijs Kovaļčuks, kurš tiek dēvēts par “Krievijas Rūpertu Mērdoku”. Vēl viens piemērs ir pirms dažiem gadiem par neatkarīgu uzskatītā laikraksta “Kommersant” kontrolpaketes turētājs un metālapstrādes uzņēmumu īpašnieks Ališers Usmanovs. Viņa lojalitāti Krievijas varai apliecina tas, ka 2011. gadā pēc Putinam kritiskas publikācijas nonākšanas laikraksta slejās Usmanovs nekavējoties no darba atlaida laikraksta redaktoru Maksimu Kovaļski un izdevniecības izpilddirektoru Andreju Gaļijevu, sakot, ka viņu publicētais raksts ir “ētikas pārkāpums” un “robežojas ar nožēlojamu huligānismu”.
Ražos “pozitīvas ziņas”
Acīmredzot, lai vairs neļautu Krievijas medijiem nodoties “nožēlojumam huligānismam”, ar to domājot varas kritiku, Kremlis jau pagājušā gada nogalē paziņoja, ka reformēs valsts mediju struktūru. Drīz pēc Soču olimpisko spēļu beigām ir paredzēts likvidēt Krievijas ziņu aģentūru “RIA Novosti” un radiokanālu “Krievijas balss” un uz to bāzes izveidot mediju organizāciju “Rossija Segodņa”. Tās vadītāja amatā tiks iecelts Krievijas televīzijas kanāla “Rossija 1” vairāku raidījumu vadītājs Dmitrijs Kiseļovs, kurš zināms ar savu nicinošo nostāju pret Rietumiem un kurš solījis atjaunot “taisnīgu attieksmi pret Krieviju kā nozīmīgu pasaules valsti, kurai ir labi nodomi”.
Janvāra vidū Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins, kurš pārrauga aizsardzības rūpniecības nozari, paziņoja, ka Krievija “labo nodomu” sludināšanai tuvākajā laikā gatavojas veidot arī savu “pozitīvo ziņu rūpnīcu”. Rogozina “ziņu fabrikai” dots uzdevums runāt par Krievijas militārās nozares panākumiem. “Krievijas televīzijas koncentrējas uz vulgaritāti un sensācijām. Programmu veidotāji nicinoši izturas pret vietējā darba spēka un Krievijas vērienīgās kultūras produktiem,” Krievijas ziņu aģentūrām paziņoja Rogozins. Tāpēc dažādos ar aizsardzības un ar bruņojuma ražošanu saistītos valsts uzņēmumos, tajā skaitā kuģu būves, aviācijas, kosmosa un nanoinženierijas jomās, Krievijas vicepremjers veidos preses dienestus, kas, kā viņš iecerējis, būs “patiesu un pozitīvu ziņu rūpnīca, kas cels tautu pretim jauniem sasniegumiem”.
Pretstāve ASV
Teju vienlaikus ar Rogozina izziņotajām iecerēm par aizsardzības jautājumiem veltītās “ziņu fabrikas” veidošanu, Krievijas naftas giganta “Rosneft” struktūrā sāka strādāt ilggadējais Krievijas 1. televīzijas kanāla programmu vadītājs Mihails Ļeontjevs, kurš uzņēmumā iecelts par viceprezidentu ārējās komunikācijas jautājumos. Ļeontjevs zināms kā kaislīgs rietumvalstu, īpaši ASV, politikas kritizētājs. Savulaik viņš spriedis, ka “Amerika sabruks zem savas misijas apziņas nastas, kā tas notika ar Padomju Savienību”.
Pērn Ļeontjeva vārdu asumu uz savas ādas izjuta arī Krievijas enerģētikas giganta “Gazprom” vadītājs Aleksejs Millers. Krievijas žurnālistu bija nokaitinājis Millera izteikums, ka “slānekļa gāzes revolūcija ASV ir uzpūsta”. Ļeontjevs uzskata, ka tik vieglprātīgi pret slānekļa gāzes pieprasījumu Savienotajās Valstīs nevajadzētu attiekties, jo tas varot samazināt “Gazprom” ieņēmumus ienesīgajā Eiropas tirgū. Sarunā ar interneta ziņu vietni “LifeNews” Ļeontjevs atklāja, ka ieņemt šo amatu viņu uzaicinājis “Rosneft” izpilddirektors Igors Sečins, kas ir tuvs Putina sabiedrotais.
Kritiskos medijus “efektivizēs”
Neapšaubāmi, ka jaunveidotais mediju koncerns “Rossija Segodņa”, Rogozina iecerētā “pozitīvo ziņu fabrika” un Ļeontjeva iesēšanās “Rosneft” komunikācijas šefa krēslā apliecina Kremļa nodomus, likvidējot mediju brīvību, izmantot plašsaziņas līdzekļus kā platformu savas politikas aizstāvībai kā Krievijā, tā ārvalstīs. Kaut arī Putina administrācijas vadītājs Sergejs Ivanovs Krievijas ziņu aģentūrām sacīja, ka valsts mediju sistēmas reformu pamatā ir naudas taupīšana, vienlaikus viņš neslēpa, ka aiz šiem plāniem stāv “mediju efektivizācijas” centieni.
Krievijas amatpersonas sekmīgi apkaro sev netīkamos medijus. Janvāra beigās virkne Krievijas kabaļtelevīzijas pakalpojumu sniedzēju, visticamākais, pēc Kremļa norādēm, atteicās pārraidīt opozīcijas televīzijas kanālu “Dozhd”, kas tradicionāli savos raidījumos kritiski runā par Putinu un viņa režīmu.
