Kremlis aizliedzis izpaust jebkādu informāciju par mobilizāciju. Bail no nemieriem sabiedrībā? 131
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir aizliedzis komentēt, sniegt ziņas, informēt, atbildēt, sniegt komentārus, stāstīt par jebko, kas ir saistīts ar mobilizāciju. Tomēr šāda informācija ir parādījusies sabiedrībā, ka ir plānots iesaukt 700 000 jaunu karavīru krievu armijai un ka tas varētu notikt.
“Krievijā darbojas nerakstīts likums – ja valdība par to runā, tātad tas notiks. Jo vairāk maļ šo informāciju, jo cilvēki vairāk saprot un pieņem, ka tas notiks, un tas atgādina, ka kādai mammai būs tas savs bērns jāatdod karam. Lai vai cik liels patriotisms būtu pret valsti, skaidrs, ka šis bērns karā var aiziet bojā, jo par to arī Krievijā pienāk arvien vairāk informācijas,” tā TV24 raidījumam par šo situāciju klāsta Anita Pizele, pulkvežleitnante, Zemessardzes štāba virsniece.
Šis iemesls ir viens no tiem, kāpēc Krievijas valdība nevēlas, lai sabiedrība zinātu un ja sāktu satraukties par jauno mobilizācijas vilni.
Austrumu valstu konferencē Putins nesen arī tika norādījis, ka
Krievijā ir daudz patriotisku cilvēku, esot pat 1000-1500 tādu, kas ik dienu nāk un piesakās armijai, lai cīnītos par savu valsti.
Amatpersonas šaubās, vai Krievijā sagaidāma masveida izvairīšanas no mobilizācijas un mēģinājumi šķērsot Latvijas austrumu robežu
Krievijai turpinot karu Ukrainā, diezin vai sagaidāma masveida izvairīšanas no jaunas mobilizācijas un attiecīgi krievu mēģinājumi šķērsot Latvijas robežu, ceturtdien aizsardzības nozares portāla “Sargs.lv” organizētajā tiešsaistes ekspertu diskusijā atzina Latvijas Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas amatpersonas.
Iepriekšējā masveida mobilizācija pērn rudenī liecināja, ka neapmierinātie, iespējams, nāk no vidusslāņa, kura pārstāvji diezin vai būs tie, kuri “gribēs rāpot pāri robežai”, bet tā vietā izvēlas valstis legālai izceļošanai, piemēram, Turciju vai Apvienotos Arābu Emirātus, norādīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.
“Attiecībā uz pārējiem mums ir skaidri jāatzīst, proti, ja būtu neapmierinātība un izvairīšanās, tad mēs sagaidītu kādus iekšējus nemierus
vai ko tādu, bet man liekas, ka mēs to neredzēsim un tādu masveida izvairīšanos diezin vai sagaidīsim. Man liekas, ka Krievijas sabiedrība ir akceptējusi savu lomu,” uzsvēra Garisons.
Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Ivars Ruskulis diskusijā norādīja, ka pēc pērn īstenotās mobilizācijas Krievijas pilsoņu masveida mēģinājumi nokļūt Latvijā netika novēroti. Tolaik bijuši vien atsevišķi gadījumi.
Viņš arī atgādināja, ka
Krievijas varas iestādes publiskos objektos iekšzemē intensīvi kontrolē cilvēkus, lai viņi neizceļotu un neizvairītos no mobilizācijas. Tāpat krieviem nav tik vienkārši izceļot un viņi “nolikti viduslaiku dzimtcilvēku lomā”.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs diskusijā norādīja, ka ir bijušas vairākas atsevišķas lietas, kur Krievijas pilsoņi prasījušu Latvijā patvērumu, jo nevēlas būt mobilizēti. Vienā lietā lemts par atteikumu, un arī tiesa lēmusi, ka šis nav pamatojums patvēruma piešķiršanai. Ņemot vērā minēto, tagad būs jāvēro, vai šādam tiesas lēmumam būs ietekme uz turpmākiem tiesu spriedumiem, tāpēc ir svarīga tiesas izpratne par šiem jautājumiem.
