– Krievu plūsmā audzēkņu skaits pieaug! Agrāk šķita, ka būs tikai normāli, ja cittautieši savas atvases aizvien vairāk sūtīs latviešu skolās. Tā nav. Rīgā nepietiekot vietu latviešu bērnudārzos, mazajiem jāiet krievu dārziņā! 17
– Stop! Mani interesēja un paskatījos – Latvijā ir maz krievu skolu. Ir simt skolas ar krievu valodas programmu, vēl simt bilingvālās, un tām ir tendence mazināties, īpaši ārpus Rīgas. Savukārt pieaugums, kritums plūsmās ir mikroskopisks, saistīts ar demogrāfisko situāciju, un to nevar pacelt kā lozungu. Par dārziņiem nav neviena dokumenta ar norādi, ka Latvijā ir bērnudārzi ar krievu (minoritāšu) apmācību programmu. Tas ieviesies spontāni. Kad pirms gadiem runājām ar saskaņiešiem, viņiem nebija daudz iebilstams, ka bērni pirmsskolas iestādē iemācās latviešu valodu. Tāpēc es sāktu pārkārtojumus ar bērnudārziem. Šādā veidā likti pamati būtu daudz stabilāki sabiedrības vienprātībai.
– Tomēr joprojām redzam kaut vai LTV intervētus jaunus cilvēkus, neatkarīgajā Latvijā dzimušus un augušus, Latvijas skolās gājušus, kuri atbild krieviski. Un dažu krievu skolu sienas ir biezas – nezinām, vai un kā tur audzina topošos pilsoņus.
– Latviešu politiķiem, redzamām personībām vajadzētu iet uz krievu skolām un uzrunāt jauniešus. Politiķim, īpaši amatpersonai, jāatbild uz visu jautāto, vai tas patīk vai nepatīk.
– Kad raugāmies uz ārzemēs notiekošo, ir jūtams, ka ilggadējie pie varas esošie spēki zaudē pozīcijas. Popularitāti gūst jaunpienācēji, galvenokārt no labējās puses, par kuriem vēlētāji saka – viņi nebaidās lietas nosaukt īstos vārdos!
– Šobrīd labējie kļūst ietekmīgāki, un ne mazums no viņiem tiek apzīmēti kā galēji labējie. Latvijas politikā, valdībās ilgu laiku darbojas nacionāli noskaņoti politiķi – nekas traks nav noticis. Tā ir īpatnēja fobija, ka Rietumos sevi par kvēliem demokrātiem dēvējošie pēkšņi uztraukušies un sašutuši, ka tauta izvēlas galēji labējos uzskatus. Demokrātija paredz ievērot tautas noskaņojumu. Kāpēc demokrāti nepajautā sev – kā tāds noskaņojums radies? Ko esam darījuši nepareizi? Tāpēc Latvijā esam pārslimojuši radikalizēšanos, mūs neapdraud ne Ždanokas, ne cits radikālisms. Vērojot ASV prezidenta vēlēšanu kampaņu, šķiet, cilvēki noguruši no pārmēru politkorektuma. Tādā izpratnē, ka runā par visu, nepasaka neko. Cilvēki redz, ka pastāv reālas problēmas, politiķi par tām nerunā, apkaisa ar pūdercukuru un cenšas aizmirst. Šī kaite gan pazīstama mūspusē. Kāpēc centriskie, labēji centriskie politiķi nesauc lietas īstajos vārdos? Kāpēc viņi to nedara TV diskusijās, kur arī bieži izvairās no jebkādiem asiem stūriem?
Cilvēki grib, ka par to runā tieši, atklāti, piedāvājot, kā ar problēmu tikt galā. Politiķi, kas to spēs, gūs priekšroku. To pēc pāris gadiem redzēsim vēlēšanās. Pagaidām nevar nosaukt kaut vienu Latvijas partiju, kam ir politiskie, ekonomiskie, sociālie mērķi. Viņi sauc lozungus, bet tam apakšā nekā nav.
