Kremlim dod nedēļu 18
Pēc vairāku stundu smagas apspriedes Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāji sarunās Briselē vienojušies par tālāko rīcību attiecībās ar Krieviju pēc tam, kad Kremļa agresija pret Ukrainu aug augumā.
Līderi nolēmuši dot Krievijai nedēļu laika, lai atkāptos no Ukrainas, atbrīvotu ķīlniekus, nekavējoši ievērotu Ukrainas prezidenta Petro Porošenko noteikto miera plānu, bet Eiropas Komisijas (EK) un Eiropas Ārējās darbības dienesta ekspertiem uzdots sagatavot jaunās sankcijas, kuras īstenos, ja Krievija ES noteikumus nepildīs.
Diskusiju gaita – smaga
Sagaidāms, ka ES jaunās sankcijas balstīs uz tām, kuras jau tagad ir spēkā, proti, vēl stingrāk vērsīsies pret Krievijas bankām un kompānijām, liedzot tām piekļūt ES finanšu tirgum, kā arī padziļinās ierobežojumus bruņojuma un jauno tehnoloģiju eksportam, kas Krievijai ir būtiskas īpaši enerģijas ieguvē.
Lai arī lēmums pieņemts vienbalsīgi, diskusijas pie apspriežu galda bijušas smagas. To, tiekoties ar medijiem jau pēc sanāksmes, apstiprināja arī Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Viņa arī nenoliedza, ka viens no iemesliem ir tas, ka valstis baidās, ka Krievija varētu vērsties pret Eiropu ar jauniem embargo nosacījumiem kā līdz šim, ieviešot ierobežojumus pārtikas preču importam. “Jā, tā bija viena no bažām, taču mēs pieņēmām stingrāku dokumentu, nekā tas sākotnēji bija sagatavots,” sacīja L. Straujuma.
Neoficiāli zināms, ka vispiesardzīgākās ir bijušas Slovākija, Ungārija, kā arī zināmas šaubas paudusi Čehija, Kipra, Itālija, Bulgārija un Austrija. Daļa šo valstu ir ļoti atkarīgas no Krievijas gāzes un vēl 2009. gadā piedzīvoja ārkārtīgi smagu ziemu, kad pašā sala spelgonī pēc kārtējā strīda ar Ukrainu Maskava pārtrauca gāzes piegādi Ukrainas cauruļvadiem, līdz ar to bez enerģijas atstājot arī vairākas ES valstis. Slovākijas premjerministrs Roberts Fico jau pēc sanāksmes smagi kritizējis tās iznākumu, sakot, ka neizslēdz iespēju bloķēt līderu lēmumu par jaunām sankcijām pret Krieviju, jo viņa valsts interesēs esot ekonomiski attīstīties.
Arī no diplomātiem dzirdams, ka pie sarunu galda izskanējuši dažādi argumenti. Kāds no Eiropas Dienvidu valstu līderiem, kura zemei ir spēcīgas finansiālas saiknes ar Maskavu, paudis, ka ir dīvaini apšaubīt Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīcību, ņemot vērā viņa paša valsts iedzīvotāju milzīgo atbalstu.
Bez uzskatu sadursmes un vienbalsīgi Eiropadome apstiprinājusi to, ka no ES sniedzama īpaša palīdzība lauksaimniecības sektoram, kas cieš no Krievijas noteiktā pārtikas preču embargo.
Polija sola Austrumeiropas zināšanas
Ukrainas krīzes fonā ES valstu vadītāji vienojās arī par nākamajiem līderiem, kuriem, citējot ASV diplomātu Henriju Kisindžeru, “pasaulei zvanīt, ja būs vēlēšanās runāt ar Eiropu par ārpolitikas jautājumiem”. Par jauno Eiropadomes priekšsēdētāju apstiprināja 57 gadus veco, centriski labējo Polijas premjerministru Donaldu Tusku, kurš amatā nomainīs līdzšinējo – bijušo Beļģijas premjerministru Hermanu van Rompeju, bet par ES augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos kļuva 41 gadu vecā sociāliste, Itālijas ārlietu ministre Federika Mogerīni, kas stāsies britu baroneses Ketrīnas Eštones vietā. Viņi darbu oficiāli sāks novembrī. Abu vārdi mediju slejās cirkulēja jau iepriekš. D. Tusks savulaik tika minēts arī kā iespējamais Eiropas Komisijas prezidents, taču Eiropadomes priekšsēdētāja amata kandidātos strauji izvirzījās pēdējās dienās, apsteidzot citu starpā finiša taisnei tuvu stāvošo Dānijas premjerministri Helli Torningu Šmitu un bijušo Latvijas premjerministru Valdi Dombrovski.
Aizejošais Eiropadomes līderis H. van Rompejs raksturoja D. Tusku kā īstenu eiropieti, kurš pierādījis sevi, vadot Poliju cauri Eiropas smagajiem ekonomikas krīzes gadiem, kas valsti skāra maz, un laikā, kad citas grima, Polijas ekonomika turpināja augt. Pats D. Tusks norādīja, ka viņa apstiprināšana augstajā amatā notiek brīdī, kad Eiropai tik ļoti ir nepieciešama Austrumeiropas pieredze, un viņš ir apņēmības pilns meklēt risinājumu Ukrainas krīzē. Polijas premjerministrs gan neiztika bez žurnālistu pārmetumiem par svešvalodu zināšanu trūkumu, jo atšķirībā no beļģu priekšgājēja H. van Rompeja, kurš brīvi runā gan angliski, gan franciski, viņš vislabāk spēj sazināties poliski, taču D. Tusks, izmantojot vārdu spēli, sacīja, ka uzspodrinās (“polish” – angļu val., šis vārds vienlaikus ir arī angliskais nosaukums poļu valodai) savas angļu valodas zināšanas.
Itālijas ārlietu ministres Federikas Mogerīni ceļš uz augsto posteni bija krietni sarežģītāks, tā kā pret viņas kandidatūru sākotnēji iebilda Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, norādot, ka F. Mogerīni ir pārāk draudzīga attieksme pret Krieviju, jo viņas pirmā vizīte Itālijas ārlietu ministres amatā bija uz Maskavu, un ka viņai trūkst izpratnes par procesiem Eiropas Austrumos. Pati F. Mogerīni centās atspēkot šo kritiku, norādot, ka viņas pirmā vizīte, Itālijai uzņemoties prezidentūru ES, savukārt bijusi uz Ukrainas galvaspilsētu Kijevu.
Tagad Briselē ķersies pie portfeļu sadalīšanas dalībvalstu izvirzītajiem Eiropas komisāra kandidātiem.
