Kremlī valda satraukums: Krievijā dzimstības rādītāji ir nokritušies katastrofāli zemu, kas apdraud valsts nākotni 100
Jūlijā Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka zemais dzimstības līmenis valstī ir “katastrofāls” Krievijas nākotnei. Dzimstības līmenis Krievijā ir zemākais kopš 1999.gada, un jūnijā dzimušo bērnu skaits samazinājās zem 100 000, kas Maskavā rada bažas par to, ko dēvē par nopietnu iedzīvotāju skaita samazināšanos, vēstīja ārvalstu medijs “Euronews“.
No 2024.gada janvāra līdz jūnijam Krievijā dzimuši 599 600 bērnu – tas ir par 16 000 mazāk nekā tajā pašā periodā 2023.gadā, liecina Krievijas valdības statistikas aģentūras “Rosstat” publicētie dati. Tajā pašā periodā Krievijas iedzīvotāju skaita samazināšanās paātrinājās par 18 %, un 2024. gadā tika reģistrēts par 49 000 vairāk mirušo nekā gadu iepriekš, ko, visticamāk, izraisīja Krievijas notiekošais pilna mēroga iebrukums Ukrainā, kur frontē bojā gājuši Krievijas iedzīvotāji.
Valsts domes Ģimenes aizsardzības komitejas vadītāja Ņina Ostanina valsts ziņu aģentūrai RIA sacījusi, ka Krievijā ir nepieciešama “īpaša demogrāfiska operācija”, lai stimulētu dzimstību, atsaucoties uz Maskavas karadarbību kaimiņvalstī.
Jūlijā prezidenta Vladimira Putina preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs nosauca zemo dzimstību par “katastrofālu”, piebilstot, ka dzimstības atjaunošana ir viena no Krievijas “galvenajām prioritātēm”. Kopš 90.gadiem iedzīvotāju skaits Krievijā ir samazinājies ar īsiem atveseļošanās periodiem. Dzimstības līmenis 1999.gadā bija 1,6 – zemāks nekā Otrā pasaules kara laikā.
Kopš stāšanās Valsts prezidenta amatā Putins bieži ir runājis par dzimstības līmeņa uzlabošanu kā par vienu no savām prioritātēm. Kremlis lielā mērā ir idealizējis jaunās māmiņas, ko Putins, kuram patīk izmantot tradicionālistiskas runas, lai atriebtos Rietumiem, 2020. gadā nosauca par Krievijas “vēsturiskā pienākuma” sastāvdaļu.
Toreiz Maskava saskaņā ar savu politiku ieviesa virkni pasākumu, tostarp paplašināja apmaksātu bērnu aprūpi ģimenēm ar zemiem ienākumiem, ieviesa nodokļu atvieglojumus daudzbērnu ģimenēm un solīja izveidot vairāk vietu bērnudārzos.
Kopš tā laika Krievija ir sākusi pilnvērtīgu iebrukumu Ukrainā, saasinot savu iedzīvotāju problēmu, proti, piespiežot iedzīvotājus, tostarp tos, kas nepiekrīt Maskavas realizētajai politikai, kā arī jauniešus, kuri izvairās no iesaukšanas armijā, pamazām izceļot no valsts. Turpretī ļoti maz iedzīvotāju ierodas Krievijā.
Eirāzijas valstu risku analītiķis Alekss Kokčarovs (Alex Kokcharov) sacīja, ka, neraugoties uz Krievijas valdības piedāvātajiem finansiālajiem stimuliem, dzimstības līmenis Krievijā turpina samazināties, ņemot vērā notiekošo karu Ukrainā. “Tā kā karš turpinās jau trešo gadu un tagad tieši ietekmē Krievijas teritoriju, nauda nav vienīgais faktors. Tā kā drošības situācija pierobežas reģionos ir neskaidra, ģimenes atliek lēmumus par bērnu radīšanu,” tā intervijā “Euronews” sacīja Kokčarovs.
Atlantijas padomes ziņojumā teikts, ka kara turpināšanās Ukrainā varētu būtiski ietekmēt Krievijas iedzīvotāju skaitu, kas galu galā novestu pie tā, ka viņu skaits samazinātos. Ziņojumā teikts, ka karā pret Ukrainu bojā gājušo krievu jauniešu skaits varētu mainīt valsts nākotnes darba tirgus perspektīvas.
Jūnijā Krievijas premjerministra vietnieks Dmitrijs Černišenko (Dmitry Chernyshenko) vietējos plašsaziņas līdzekļos brīdināja, ka līdz 2030.gadam Krievijā varētu trūkt līdz 2,4 miljoniem darba ņēmēju, ja iedzīvotāju skaita samazināšanās neuzlabosies, lai gan viņš to atklāti nesaistīja ar Maskavas karu Ukrainā.
Saskaņā ar “Eurostat” datiem dzimstības līmenis Krievijā ir aptuveni tāds pats kā Vācijā, kurai ir viduvējs dzimstības līmenis Eiropā (skat.tabulu “Euronews” ŠEIT). Spānijā ar 1,16 dzimstības rādītājiem ir viens no sliktākajiem dzimstības rādītājiem Eiropā, bet Francijā – viens no labākajiem (1,79).
