Veiko Spolītis: Kremļa ultimāti un drošības politikas izmaiņas Eiropā 0
Veiko Spolītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ar prasībām ASV, NATO un EDSO Kremlis cerēja laika ratu pagriezt atpakaļ vismaz uz 1997. gadu.
Savas vēlmes Kremļa diktators būs sasniedzis, bet ne tā, kā to bija sākotnēji vēlējies. 1997. gadā, veidojot NATO–Krievijas padomi, vienošanās noteica NATO ieroču sistēmu un kontingentu patstāvīgu neizvietošanu uz austrumiem no Elbas upes. Šobrīd Kremlis ir pārkāpis vai visas stratēģiskās vienošanās, izstājies no “Konvencionālo spēku Eiropā līguma”. Pēc ASV izstāšanās no “Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju” un “Atvērto debesu līguma” arī Kremlis saskaņoti sekoja 45. ASV prezidenta pēdās. Somijas prezidents ir tradicionāli ieturēts, runājot par starptautisko politiku, bet Minhenes drošības konferences laikā intervijā telekanālam CNN Nīniste bija lakonisks: “Līdzšinējais periods pēc aukstā kara ir beidzis pastāvēt, šobrīd Eiropas kontinentā ir daudzkārt aukstāks, jo mums pietrūkst vienošanās par bruņojuma kontroli.”
EDSO Parīzes harta skaidri nosaka valstu robežu nepārkāpšanu un cilvēktiesību ievērošanu Eiropā. Kremlis sapostījis visu, un Somija skaidri pateikusi, ka, turpinoties Krievijas karadarbībai Ukrainā, Somija sāks iestāšanos NATO. Zviedrijas premjerministre savos paziņojumos bijusi atturīgākā, turklāt Zviedrijas austrumus joprojām sargā Somija. Neskatoties uz Somijas un Zviedrijas iekšpolitiskajām diskusijām, NATO valstu paziņojumi par Austrumu flanga valstu stiprināšanu ir savlaicīgi. Par pastiprināto kaujas grupu izveidošanu Bulgārijā un Rumānijā tika savlaicīgi ziņots. Dānijas papildu iznīcinātāji Šauļu bāzē un fregate Baltijas jūras austrumu piekrastē nozīmīgi pastiprina Multinacionālā NATO štāba “Ziemeļi” rīcības brīvību Rīgā. ASV karaspēka papildinājums Polijā ir ievērojams, Lielbritānija paziņojusi par sava kontingenta dubultošanu Igaunijas pastiprinātajā kaujas grupā un to pašu izdarījusi VFR Lietuvas pastiprinātajā kaujas grupā. Šobrīd mūsu ārlietu un aizsardzības ministri cenšas uzrunāt iespējamos NATO Eiropas valstu partnerus, lai palielinātu arī Latvijas kaujas grupas personāla skaitu. Jau 2021. gadā pēc Ziemeļmaķedonijas kļūšanas par NATO trīsdesmito dalībvalsti un ministres vizītes Ādažos bija skaidrs, ka Ziemeļmaķedonija varētu papildināt desmit valstu kaujas grupu Latvijā.
Matemātiska valstu pievienošanās kaujas grupai Ādažu bāzē būtu iespējama, taču ne jau skaitļi veic atturēšanu, to paveic kaujas spējas. Līdz šim NATO kaujas grupas integrēšanās mehanizētās mūsu sauszemes brigādes sastāvā ir bijusi veiksmīga. Tomēr ir skaidrs, ka Kanādas un arī VFR vadīto kaujas grupu uzdevums ir daudzkārt sarežģītāks, salīdzinot ar kaujas grupām Polijā un Igaunijā. Vairāku valstu militāro kultūru un dažādu valodu saliedēšana prasa iemaņas, un līdz šim Kanāda ar to tikusi galā veiksmīgi. Tomēr, ja notiek kaujas grupas sastāva palielināšana, tad palielināt Ādažu militārās bāzes garnizona skaitu būtu problemātiski dažādu apsvērumu dēļ. Proti, nav noslēpums, ka Latvijā nav gaisa aizsardzības raķešu sistēmas, un šobrīd Baltijas valstu starpā turpinās diskusijas par kopēju iepirkumu. Lai attīstītu arī citas militārās bāzes Latgalē vai Vidzemē, būtu gudri apsvērt militārās bāzes pastiprinātu attīstīšanu Lūznavā vai Meža Mackevičos, jo šādi nodrošinātu arī Latgales kā tautsaimnieciski specifiska Latvijas reģiona attīstību. NATO pastiprinātās kaujas grupas klātesamība ļautu nomierināt Latgales cilvēkus un attīstīt jaunas civilmilitārās sadarbības spējas. Austrumu robežas izbūve turpināsies Iekšlietu ministrijas vadībā, liedzot nodarboties ar ierasto pārrobežu kontrabandu. Latvijas valdībai būs jādomā par nodarbinātību un sabiedrības drošību Austrumlatgalē. Karavīru izvietošana Latgales NATO bāzē būtu tālredzīgs solis un veicinātu ģimenē latviski nerunājošu saimju ikdienas saskari ar rietumniecisku kultūru un Latvijas eiropeizāciju.
