Haoss Kremļa mobilizācijas īstenošanā izraisījis nervozitāti un spriedzi Krievijas valdošajās aprindās 77
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas spēku atkāpšanās no stratēģiski svarīgās Limanas pilsētas Ukrainas austrumos ir izraisījusi Kremļa kontrolēto mediju un dažu amatpersonu publiski reti paustu kritiku par Krievijas spēku pavēlniecības darbību.
Cenšas ignorēt kara neveiksmes
Taču tā nav opozīcija Krievijas iebrukumam Ukrainā vai nosodījums par Krievijas armijas brutalitāti un vardarbību pret civiliedzīvotājiem, bet gan neapmierinātība ar Aizsardzības ministrijas veikto militāro operāciju vadību.
Čečenijas vadonis Ramzans Kadirovs, dedzīgs prezidenta Vladimira Putina atbalstītājs, kas savulaik bija paziņojis, ka esot gatavs nosūtīt Putina rīcībā 20 000 bruņotu kaujinieku, sociālajos tīklos asi izteicies par ģenerāli Aleksandru Lapinu, Krievijas Centrālā militārā apgabala komandieri, un vairākiem citiem Krievijas Ģenerālštāba vecākajiem virsniekiem, vainojot viņus par atkāpšanos.
“Ja būtu mana teikšana, es būtu pazeminājis Lapinu par ierindnieku, atņēmis viņam apbalvojumus, iedevis triecienšauteni un nosūtījis uz fronti nomazgāt savu kaunu ar asinīm,” pavēstījis Kadirovs. Čečenijas vadoņa paustajai kritikai par Krievijas armijas ģenerāļu darbību pievienojies cits Putina sabiedrotais Jevgenijs Prigožins, kurš pārrauga Kremļa propagandas izplatīšanas vietni un finansē privāto militāro grupējumu “Wagner”, kas darbojas Ukrainā un arī Tuvo Austrumu un Āfrikas valstīs.
Kremļa stingri kontrolētie Krievijas televīzijas kanāli centās ignorēt Krievijas spēku atkāpšanos no Limanas, bet vietnē “YouTube” un sociālajos tīklos izplatījās kritika par Krievijas armijas komandieru darbību.
Lai kā centās Kremļa ideologs Vladimirs Solovjovs, viens no Kremļa propagandas mašīnas galvenajiem operatoriem, pat daži viņa vadītā raidījuma dalībnieki atzina, ka “viņi nevar izskaidrot Limanas atdošanu”, vērtējot to ne tikai kā militāru sakāvi, bet arī politisku pavērsienu brīdī, kad Krievijas prezidents paziņojis par četru Ukrainas apgabalu aneksiju.
Debatēs sociālajos tīklos tika asi kritizēts Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu un ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs, prasot viņiem, kur tad ir Krievijas modernais bruņojums.
Eksperti bažījas par Krievijas vēlmi eskalēt konfliktu
Kadirovs pat mudināja spert ārkārtas soļus, ieviešot karastāvokli un pielietojot “zemas jaudas kodolieročus”. Šādā situācijā bija spiests iejaukties Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs, kurš paziņoja ka “kodolieroču lietošana ir iespējama tikai saskaņā ar valsts aizsardzības doktrīnu un te nevar būt nekādi citi apsvērumi”.
Kā atzīmē Krievijas oficiālā ziņu aģentūra TASS, Krievijas kodoldoktrīna nosaka, ka šie ieroči var tikt lietoti, ja “ienaidnieks izmanto šos vai cita veida masu iznīcināšanas ieročus pret Krieviju vai tās sabiedrotajiem, kā arī gadījumā, ja notiek agresija pret Krieviju ar konvencionālajiem ieročiem, kas apdraud pašu valsts pastāvēšanu”. Daži Rietumu militārie eksperti pauduši bažas, ka Krievija varētu sarīkot militāru demonstrāciju, lai apliecinātu savu apņēmību eskalēt konfliktu Ukrainā ar kodolieroču testu, iespējams, Melnajā jūrā.
Spriedze Krievijas valdošajās aprindās
Kremļa plāns paredzēja, ka četru Ukrainas apgabalu aneksija būs brīdinājums Ukrainai pārtraukt pretošanos, taču ir noticis pretējais.
Pēc sekmīga pretuzbrukuma septembrī valsts ziemeļaustrumos pie Harkivas tagad Ukrainas spēki cenšas atspiest Krievijas armiju no Dnipras upes Hersonas apgabalā un atgūt teritorijas, ko grib anektēt Kremlis. Krievijas Aizsardzības ministrijai nācies atzīt, ka “pretinieka tanku vienības ir spējušas iedzīt dziļu ķīli mūsu aizsardzībā”. Dažos Krievijas medijos intervētie okupācijas spēku karavīri atzinuši, ka starp dažādām Krievijas karaspēka daļām nav saziņas kanālu.
Solovjovs, kurš parasti ir ļoti runīgs, stāstot par okupantu armijas panākumiem, pēc sakāves pie Limanas mudināja “savākties, pieņemt nepopulārus, bet nepieciešamus lēmumus un rīkoties”. Cenšoties izskaidrot Krievijas spēku neveiksmes, viņš apgalvoja, ka Krievijai esot jācīnās ar “kolektīvajiem Rietumiem”, jo NATO valstis piegādā ieročus Ukrainai.
Solovjovs brīdināja “negaidīt labas ziņas no kaujaslauka drīzumā” un ieteica “apbruņoties ar stratēģisku pacietību”. Parasti optimistiskā Kremļa trubadūra drūmā atturība kontrastēja ar prezidenta Vladimira Putina triumfālo paziņojumu Kremlī, ka Donbasā dzīvojošie cilvēki tagad ir “mūsu pilsoņi uz visiem laikiem” un ka Krievija “aizsargās mūsu zemi, izmantojot visus mūsu rīcībā esošos spēkus un iespējas”.
Krievijas armijas nespēja apturēt Ukrainas armijas pretuzbrukumus un haoss Kremļa izsludinātās mobilizācijas īstenošanā ir izraisījis nervozitāti un spriedzi Krievijas valdošajās aprindās.
