Kremļa propagandisti sturmē Bundestāgu 2
Aptaujas liecina, ka divas nedēļas pirms Vācijas parlamenta vēlēšanām kancleres Angelas Merkeles konservatīvie par 14 popularitātes punktiem apsteidz Martina Šulca sociāldemokrātus. Tā kā aptuveni trešā daļa Vācijas vēlētāju vēl nav izlēmusi, par kuru partiju balsot, uz sev labvēlīgu Bundestāga vēlēšanu iznākumu cer arī labējā partija “Alternatīva Vācijai” (AfD), starp kuras atbalstītājiem ir liela daļa no aptuveni diviem miljoniem krievu izcelsmes Vācijas pilsoņu. Kremļa polittehnologu propagandas metodes tiek vērstas “Vācijas krievu” ietekmēšanai, lai pamudinātu viņus balsot nevis par Merkeles partiju, bet par galēji labējiem populistiem no AfD, atzīmē laikraksts “Neue Zuercher Zeitung”.
Neseno vēlēšanu rezultāti Berlīnes federālajā pavalstī liecina, ka rajonos ar lielu skaitu krievu izcelsmes iedzīvotāju AfD ir izdevies pavairot savu ietekmi uz konservatīvo partiju rēķina, un šo tendenci labējie cenšas izvērst Bundestāga vēlēšanu kampaņā. Analītiķi atzīmē, ka netīrās vēlēšanu kampaņas metodes, kas tiek lietotas Krievijā, tiek izmantotas arī Vācijā. Piemēram, tāda Krievijā populāra politiskā stratēģija kā viltus partiju veidošana, lai nevis cīnītos par vēlētāju balsīm, bet nomelnotu citu vēlēšanu dalībnieku kādas trešās partijas interesēs, kas apmaksā šīs darbības. Vācijas parlamenta vēlēšanās piedalīsies 42 partijas, tajā skaitā politiskais veidojums “Die Einheit” (“Vienotība”), kuras priekšvēlēšanu kampaņa vērsta uz krievvalodīgo diasporu. Kremļa polittehnologi līdz šim izmantoja kustības vadoni Dmitriju Rempelu Krievijas iekšpolitikā kā “vācu politiķi”, kas bez ierunām atbalsta Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. “Dažādu prokrievisku delegāciju sastāvā viņš pabijis arī (Krievijas anektētajā) Krimā, kur stāstīja pasakas par to, ka aptuveni pusmiljons vāciešu domā par atgriešanos Krievijā,” raksta “Neue Zuercher Zeitung”. Īpašu atpazīstamību Rempels ieguva pērn kā melīgā stāsta aizsācējs par Berlīnē migrantu izvaroto meiteni Lizu, atzīmē “NZZ”. Lai gan imigrantu skaits Vācijā šogad ir samazinājies un bēgļi, kuriem atteikts patvērums, tiek izraidīti no valsts, Rempela partija cenšas uzturēt un uzkurināt pretimigrācijas histēriju.
Rempela partijai priekšvēlēšanu kampaņā piebalso tā dēvētais Starptautiskais krievu izcelsmes vāciešu konvents, ko vada Henrihs Grouts, ietekmīgais Maskavas fonds “Krievu pasaule”, ko vada politologs Vjačeslavs Ņikonovs, un virkne citu Kremļa propagandas projektu.
Analītiķi atzīmē, ka Kremļa polittehnologi cenšas ietekmēt ne tikai ieceļotājus no Krievijas, bet arī Vācijas iedzīvotājus, kam nav nekāda sakara ar Krieviju. Krievijas propagandas pētnieki secinājuši, ka Maskavai trūkst kvalificētu darbinieku, kas būtu gatavi izvietot sociālajos tīklos kancleres Merkeles partiju apmelojošu informāciju, tāpēc Kremlis mēģina iesaistīt šajā netīrajā darbā Vācijā dzīvojošos krievus. “Kremļa pretenzijas uz Krimu ir kļuvušas par Vācijas vēlēšanu kampaņas daļu,” atzīmē britu laikraksts “The Times”, partijas AfD populistiem cerot uz divu miljonu krievu izcelsmes vāciešu balsīm, lai pirmo reizi iekļūtu federālajā parlamentā. AfD kandidāts kanclera amatam Aleksandrs Gaulands paziņojis, ka sankcijas pret Krieviju būtu jāatceļ, jo tās “kaitē gan mums, gan Krievijai un nepalīdzēs Ukrainai atgūt Krimu”.
