NATO “pie vārtiem” 39
Nav grūti pamanīt, ka tieši NATO spēku palielināšanās Baltijā rada bezspēcīgu Kremļa niknumu. Arī uzbrukumus filmai par mežabrāļiem var skatīt šajā kontekstā. Jāatgādina, ka šajā sakarā šogad ir novēroti vairāki nopietni propagandas uzbrukumi.
Februārī, neilgi pirms Lietuvas Neatkarības dienas, vairāki Seima deputāti saņēma e-pasta vēstules, kurās tika stāstīts sirdi plosošs stāsts. Anonīms avots ziņoja, ka NATO kontingentā ietilpstošo Vācijas karavīru grupa Lietuvas pilsētā Jonavā it kā izvarojusi sešpadsmitgadīgu bērnu nama audzēkni. Vēstulē bija apgalvots, ka Lietuvas tiesībsargājošās iestādes šos faktus cenšas noslēpt.
Zibenīga informācijas pārbaude parādīja, ka tā ir viltus ziņa. Šis gadījums tika atzīts par mērķtiecīgu informatīvo provokāciju pret NATO kontingentu. Stāsts par “izvarošanu” lielā mērā atgādināja citu Krievijas propagandas naratīvu – par “migrantu izvaroto meiteni Ļizu Vācijā”. Bet tas jau vairs nav nekāds jaunums, ka Krievijas propaganda ir diezgan slinka un neizceļas ar izdomu.
Cita informatīvā provokācija vēlāk tika vērsta pret NATO bataljona komandieri Lietuvā Kristoferu Huberu. Šajā gadījumā marta beigās Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas locekļi saņēma anonīmu e-pasta vēstuli, kurā bija apgalvots, ka Hubers ir Krievijas aģents. Informācijas pārbaude atkal parādīja, ka šim apgalvojumam nav nekāda sakara ar realitāti.
Tomēr izsmalcinātākā informatīvā provokācija tika īstenota aprīlī. Tad tika uzlauzts Lietuvas ziņu aģentūras BNS (Baltic News Service) serveris. Mērķis bija publicēt viltus ziņu par to, ka NATO bataljona karavīri mācību laikā Latvijā it kā saindējušies ar iprītu (sinepju gāzi). Šīs informācijas mērķis nebija tikai reģionālā dienaskārtība. Acīmredzot te sava nozīme bija arī Sīrijas kontekstam: gadījumam, kad Bašara Asada armija lietoja ķīmiskos ieročus pret civiliedzīvotājiem. Ziņai par “saindēšanos Latvijā” vajadzēja uzvedināt uz domu, ka tieši NATO piegādā ķīmiskos ieročus Sīrijas opozīcijai, nevis Sīrijas diktators indē pats savu tautu.
Kiberuzbrukuma elements te pelna īpašu uzmanību, jo “ziņu” mēģināja legalizēt kā publikāciju, kas nāk no uzticama avota. Krievijas propagandistiem nākas lietot šādas viltības, jo viņu oficiālajiem kanāliem maz kurš tic.
