Mežabrāļi kutina nervus 39
Lielu histēriju Krievijā izraisīja šķietami nevainīga īsa NATO filma par tā sauktajiem mežabrāļiem. Te jāatgādina, ka periodā no 1944. līdz 1953. gadam Baltijas valstu iedzīvotāji pretojās padomju režīmam, arī ar ieročiem. Jau tolaik Maskava centās Lietuvas, Latvijas un Igaunijas neatkarības cīnītājus pasniegt kā “fašistus” un “nepiebeigtos nacistu līdzskrējējus”. Šis naratīvs ļāva aizsargāt mītu par “Baltijas brīvprātīgu iestāšanos PSRS”.
Šodien Maskava cenšas darīt to pašu – aizstāvēt padomju propagandas naratīvus, kuri atkal ir kļuvuši pieprasīti. Cīņā pret mežabrāļiem iesaistījās pat Krievijas Ārlietu ministrija. Šķiet, īpaši sāpes Krievijas propagandai sagādāja tas, ka šoreiz par mežabrāļiem ierunājās ne jau Viļņā, Rīgā vai Tallinā. NATO parādīja Baltijas valstu pretošanās kustību kā piemēru cīņai par savu valsti un savu zemi. Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos tas ir kā iedvesmojošs piemērs. Ar NATO līdzdalību naratīvs par Baltijas valstu mežabrāļiem pārstāja būt lokāls un kļuva globāls.
Krievijas propaganda nebija īpaši oriģināla. Maskava uzstājīgi turpināja iztēlot mežabrāļus kā bandītus. Krievijas Ārlietu ministrija vārījās un satraucās tā, it kā pretošanās kustība to joprojām apdraudētu.
