Viktors Deņisenko: Kremļa propagandas izgāšanās Baltijas frontē 39
Kremļa propagandas izgāšanās Baltijas frontē
Krievijas propaganda centīgi pūlas parādīt Baltijas valstis kā nenozīmīgas, bez ietekmes starptautiskajā politikā vai pat vienkārši – neizdevušās valstis. Tomēr lielie pūliņi, kādus Kremlis iegulda informatīvajos vēstījumos pret Lietuvu, Latviju un Igauniju, liecina, ka Baltijas valstis ir svarīgas Krievijas ārpolitiskajā diskusijā.
Iemesli ir viegli izskaidrojami. Pavadot piecdesmit gadus padomju okupācijā, Baltijas valstis tomēr ir spējušas veiksmīgi atgriezties un integrēties Rietumeiropas ģeopolitiskajā paradigmā. 2004. gadā tās nostiprināja šos panākumus ar dalību Eiropas Savienībā un NATO. Citiem vārdiem sakot, tieši tajā laikā Baltijas valstis pārgāja citā ģeopolitiskajā telpā, kuru Kremlis tik kaismīgi cenšas sev pretstatīt.
Lietuvas, Latvijas un Igaunijas panākumi ir nozīmīgi arī visai pārējai postpadomju telpai. Tas parāda, ka padomju okupācija nav nekāds ģeopolitiskais lāsts, kas padara neiespējamu liberālās demokrātijas principu ieviešanu un rietumniecisko attīstības ceļu. Protams, Baltijas valstīm, tā teikt, “paveicās” – okupācija ilga “tikai” 51 gadu. Vai tas ir daudz vai maz – tas ir drīzāk filozofisks jautājums. Taču liela nozīme bija arī starpkaru perioda pieredzei, kad šīs valstis bija neatkarīgas.
Pašlaik Krievija uzsver, ka pat padomju laikā Baltijas valstis bija sava veida “svešie”. Maskavai šī attaisnošanās vajadzīga, jo pašreizējo Krievijas režīmu pārņem šausmas, iztēlojoties, ka veiksmīgo integrāciju Rietumu pasaulē varētu turpināt arī Gruzija vai Ukraina.
Tomēr, kā jau minēju [raksta autors ir Viktors Deņisenko, politiskais apskatnieks, Viļņas Universitātes lektors], Kremļa propaganda Baltijas valstīm pievērš īpašu uzmanību. Kāpēc tā?
