Monika Zīle: Drošībnieki Tallinā pievērsuši uzmanību Maskavas naudas netīrajiem ceļiem 4
Tallinā Igaunijas Drošības policija veikusi kratīšanu krievvalodīgo “tautiešu” aizstāvības koordinācijas padomes locekļa Aleksandra Korņilova mājoklī – viņu pašu aizturēja, pēc trim stundām atbrīvojot pret parakstu par dzīvesvietas nemainīšanu. Lai gan varēja gaidīt, ka notikušais izraisīs ierastu klaigāšanu par cittautiešu vajāšanu Baltijā, rusofobijas nokrāsu tam mēģināja piešķirt vienīgi dažas Kremlim ļoti iztapīgas informācijas vietnes. Jo A. Korņilovs jau kopš pagājušā gada vidus atrodas pastiprinātā likumsargu uzmanības lokā par nodokļu mahinācijām un, jāteic, šīm izdarībām piemīt smaka, kuras dēļ Maskava varbūt nākotnē vērīgāk skatīsies uz cilvēkiem, kas no Krievijas saņem finansējumu Baltijas valstīs dzīvojošo tautiešu aizstāvēšanai. Pēc visa spriežot, no austrumu puses bijusi diezgan iespaidīga naudas plūsma A. Korņilova virzienā, un sponsoru dāsno uzticību viņš arī šķietami attaisnojis, izveidojot tīmekļa informācijas vietnes krievu valodā. Tomēr Igaunijas valsts ieņēmumu dienestam pērn radās pamatotas aizdomas, ka ievērojamas no Maskavas sūtītās summas caur kādu firmu nonāk A. Korņilova personīgajā makā, protams, apejot nodokļus.
Nav dūmu bez uguns – par to liecina Igaunijā pazīstamā krievvalodīgo kustību aktīvista, visai kareivīgā Dmitrija Lintera komentārs, kas šoreiz bijis ļoti izvairīgs: diezin vai A. Korņilova aizturēšanas iemesli patiešām slēpjoties biznesa vidē, jo tad neiesaistītos Drošības policija. Arī no Latvijas Eiroparlamentā ievēlētās deputātes Tatjanas Ždanokas viedoklim šoreiz piemīt gluži filozofisks vispārinājums: “Tagad visiem, kuri raksta labu par Krieviju, jābūt svētākiem nekā Romas pāvests, bet Krievijas valdības finansējuma saņēmējus pārbaudīs, pārbaudīs un pārbaudīs.” Sevi par mistiskā Eiropas pētījumu institūta prezidentu iecēlušais Latvijas Nepilsoņu kongresa vadītājs Aleksandrs Gapoņenko domubiedra nedienas Igaunijā nosaucis par izplatītu Baltijas valstu specdienestu praksi, sameklējot iemeslus krievu kopienas aktīvistu spaidīšanai. Citiem līdzīgiem paudumiem arīdzan trūkst oriģinalitātes un kvēles savējo nometnes aizstāvībai. Drīzāk tajos atspoguļojas apjukums, ka, šķiet, beigušies laiki, kad par Krievijas naudu drīkstēja nikni riet un apmelot savu mītnes valsti šejienes demokrātijas aizsegā. Pašā Krievijā jau vairākus gadus darbojas kārtība, kas paredz ikvienam kaut kapeiku citas valsts finansējuma saņēmušam veidojumam reģistrēties un būt gatavam darbības izbeigšanai, ja drošības dienesti piešķīrumā saskatīs kaitējumu Kremļa interesēm. Tas sagādājis nopietnas problēmas Gētes institūta un citu līdzīgu kultūrizglītojošu iestāžu darbībai Krievijā.
Kaut gan pēc A. Gapoņenko paviesošanās Drošības policijā Latvijas Nepilsoņu kongresa aktīvisti pēdējā laikā pieklusuši, nav šaubu, ka Krievija savas politikas karognesējus patur uzmanības lokā un pilnveido ideoloģiskos ieročus. Tautiešu aizstāvība un krievu kopienu stiprināšana ir pastāvīgs punkts Kremļa dienaskārtībā. Par to liecina arī nupat aktualizējies 2008. gada vasarā parakstītais Krievijas prezidenta dekrēts, ar kuru noteikts, ka pēc 1992. gada 6. februāra Latvijā un Igaunijā dzimušajiem šo valstu nepilsoņiem pēc pilngadības sasniegšanas nepieciešama vīza, iebraucot Krievijā. Patlaban šo noteikumu skartā nepilsoņu ģimeņu paaudze iegūst vidējo izglītību, meklē studiju variantus un jebkura Krievijas augstskola nostāda jaunieti pilsonības izvēles priekšā.
