Parādu karalis 38
Pēc dažiem gadiem izjuka gan Čehoslovākija, gan PSRS, taču Tramps saglabāja saites ar Austrumeiropu un bija biežs viesis Maskavā. Šīs saites viņam it īpaši noderēja 2000. gadu sākumā, kad Trampa biznesa impērija nonāca pamatīgās grūtībās. Vairākiem viņa uzņēmumiem nācās iziet maksātnespējas procedūru, un ASV bankas vairs negribēja aizdot naudu Trampa biznesa projektu attīstīšanai.
Tramps apgalvo, ka ASV biznesa vidē bankrots nav nekas īpašs, un viņš esot veikli izmantojis sistēmas nepilnības savā labā. “Es esmu parādu karalis. Neviens nepārzina parādus labāk par mani. Es ar to esmu nopelnījis milzu bagātību. Ja kaut kas saiet greizi, es vienkārši iesaku pārskatīt kredīta nosacījumus. Kā tas notiek? Es eju un saku: ziniet, ekonomika sabruka, es jums atmaksāšu pusi no kredīta summas,” intervijā telesabiedrībai “CBS” klāstīja Tramps. Protams, ka amerikāņu bankas nebija sajūsmā par šādu biznesa stratēģiju un atteicās turpināt sadarbību ar viņu.
Trampam talkā nāca Krievijas un citu bijušās Padomju Savienības republiku bagātnieki, kas bija daudz mazāk izvēlīgi naudas ieguldīšanas jomā un labprāt finansēja Trampa projektus. Bieži vien šī nauda bija iegūta ar ļoti šaubīgām metodēm, bet Trampa biznesā to varēja ērti legalizēt. “Šī biznesa vērtība bija simtiem miljonu dolāru, ko viņš ieguva sadarbībā ar Krievijas biznesmeņiem. Viņi bija priecīgi par iespēju strādāt ar Donaldu Trampu,” telesabiedrībai “ABC” stāstīja uzņēmējs Sergejs Milians, kurš tiek turēts aizdomās par sadarbību ar Krievijas izlūkdienestu.
Mafijas metodes
Viens no šādiem kopīgiem projektiem bija uzņēmums “Bayrock Group”, ko dibinājis Kazahstānā dzimušais Tevfiks Arifs. Padomju laikā viņš darbojās viesnīcu nozarē un uzkalpojās līdz direktora vietnieka amatam ministrijas nodaļā, kas pārraudzīja PSRS viesnīcu sfēru. Pēc padomju režīma sabrukuma Arifs pievērsās biznesam un pārcēlās uz dzīvi Turcijā, kur strauji kļuva par miljonāru. Tiesa gan, pirms dažiem gadiem viņš iekūlās skandālā, jo Turcijas varas iestādēm radās aizdomas, ka Arifs kontrolē suteneru tīklu un nodarbojas ar prostitūtu importēšanu no Austrumeiropas valstīm. Turcijas tiesa viņu attaisnoja.
Arifa radītā “Bayrock Group” savu biroju izveidoja Trampa tornī Ņujorkā, un drīz vien iesaistījās kopīgos darījumos ar amerikāņu miljardieri. “Bayrock Group” kopā ar vēl vienu padomju imigrantu, Gruzijā dzimušo Tamiru Sapiru apņēmās uzbūvēt “Trump SoHo” debesskrāpi 450 miljonu dolāru vērtībā. Saskaņā ar darījuma nosacījumiem Tramps tajā neieguldīja savu naudu, bet par viņa zīmola izmantošanu varēja saņemt 18% no gaidāmās peļņas.
“Bayrock Group” izpilddirektora amatā darbojās vēl viens kolorīts personāžs, no PSRS izceļojušā ebreju dzimtas atvase Fēlikss Saters. 90. gadu sākumā viņš tika notiesāts par kautiņu Ņujorkas bārā, kur Saters ar sasistu glāzi uzbruka kādam vīrietim un sagrieza viņam seju. Par šo uzbrukumu viņš gadu atsēdēja cietumā, bet pēc atbrīvošanas iesaistījās finanšu sektora darījumos. Arī šajā jomā viņš nonāca konfliktā ar likumu, jo tika turēts aizdomās par līdzdalību naudas atmazgāšanas shēmās. No atgriešanās cietumā viņu paglāba tikai tas, ka Saters piekritis kļūt par ASV drošības dienestu informatoru un piegādājis ļoti vērtīgu informāciju.
ASV prese vēsta, ka mafijas aprindās iegūtās prasmes Saters esot licis lietā arī darījumos, kas saistīti ar Trampa vārdu. Kad neveiksmi cieta Trampa nodoms uzbūvēt greznu viesnīcu Fīniksā, Saters vienam no darījumu partneriem piedraudējis, ka “ar elektrošoku apstrādās viņa sēkliniekus, nogriezīs kājas, bet līķi iemetīs automašīnas bagāžniekā”. Pirms dažiem gadiem, kad raidsabiedrības “BBC” žurnālisti izvaicāja Trampu par Satera saistību ar mafiju, miljardieris intervijas vidū piecēlās un pameta telpu, aizbildinoties ar steidzamām darīšanām.
