Kremļa kandidātam noformē uzvaru pirmajā kārtā 0
Krievijā nedēļas nogalē notika vēlēšanas virknē pašvaldību, vislielāko interesi izraisot cīņai par Maskavas mēra amatu. Pēc oficiālajiem datiem, Kremļa atbalstītajam līdzšinējam mēram Sergejam Sobjaņinam izdevies iegūt 51,37 procentus balsu, ar nelielu pārsvaru apsteidzot savu galveno sāncensi opozīcijas kandidātu Alekseju Navaļniju, kurš ieguvis 27,24 procentus balsu.
Sacensībā par Maskavas mēra amatu piedalījās vēl četri kandidāti: Ivans Meļņikovs (Krievijas Komunistiskā partija) savāca 10,69% balsu, Sergejs Mitrohins (apvienība “Jabloko”) – 3,51%, Mihails Degtjarovs (Liberāldemokrātiskā partija) – 2,86% un Nikolajs Ļevičevs (“Taisnīgā Krievija”) – 2,79%. Maskavas mēra vēlēšanās piedalījās tikai trešā daļa balsstiesīgo maskaviešu, kas liecina par iedzīvotāju nogurumu no pēdējo gadu politiskajām kampaņām Krievijā. Mēra vēlēšanās Krievijas ceturtajā lielākajā pilsētā Jekaterinburgā uzvarējis opozīcijas kandidāts, 50 gadus vecais Jevgeņijs Roizmans, kurš ieguvis atpazīstamību kā pretnarkotiku kustības aktīvists, ziņo aģentūra “RIA Novosti”.
Analītiķu ieskatā Navaļnija rezultāts vērtējams kā panākums, jo vēl pāris nedēļas pirms vēlēšanām nebija skaidrs, vai opozīcijas kandidāts un pretkorupcijas cīnītājs varēs tajās piedalīties, jo tika notiesāts uz pieciem gadiem safabricētā lietā par valsts īpašuma zādzību. Pēc notiesājoša sprieduma Navaļnijs tika arestēts tiesas zālē, taču negaidīti atbrīvots nākamajā dienā pēc pārsūdzības prasības iesniegšanas. Lai gan viņš kļuvis par opozīcijas protestu kustības redzamāko pārstāvi, Navaļnijs var būt spiests atgriezties cietumā, ja zaudēs pārsūdzības lietā, turklāt sodāmība var liegt viņam jebkad kandidēt vēlēšanās uz publisku amatu.
Daži eksperti uzskata, ka Kremļa polittehnologi pārrēķinājās, atļaujot Navaļnijam kandidēt Maskavas mēra vēlēšanās, jo opozīcijas kandidātam gandrīz izdevās panākt otrās kārtas rīkošanu, kas būtu nepieciešama, ja neviens kandidāts nebūtu ieguvis vairāk nekā pusi balsu.
Navaļnijs savu kampaņu balstīja uz masu mītiņiem un brīvprātīgo mobilizēšanu, kas Krievijas politikā nav ierasta metode.
Pēc parlamenta vēlēšanām 2011. gadā un prezidenta vēlēšanām 2012. gadā Maskavā un citās Krievijas pilsētās notika plaši protesti pret krāpšanu balsu skaitīšanā. Apgabalu gubernatoru un pilsētu mēru tiešas vēlēšanas tika atceltas 2004. gadā pēc prezidenta Vladimira Putina ierosinājuma, lai stiprinātu Kremļa “varas vertikāli”.
2010. gadā Putina ieceltais Maskavas mērs Sobjaņins, kura amata termiņš bija paredzēts līdz 2014. gadam, šā gada jūnijā pēkšņi paziņoja, ka “grib rīkoties drosmīgi” un ļaut lemt par savu politisko nākotni vēlētājiem. Eksperti uzskata, ka tas tika darīts ar Kremļa ziņu, lai varbūtējiem sāncenšiem paliktu maz laika vēlēšanu kampaņas izvēršanai. Sobjaņins vēlēšanās zaudējušos konkurentus aicinājis “samierināties ar vairākuma viedokli”, kā arī paudis gatavību tikties ar Navaļniju. Sobjaņina kampaņas vadītāja Ludmila Švecova uzskata, ka vēlēšanas bijušas atklātas un brīvas un noritējušas “bez nopietnām sūdzībām, problēmām un pārkāpumiem”, ziņo “RIA Novosti”.
Navaļnija atbalstītāji, kuri vakar pulcējās varas iestāžu atļautā saietā Maskavā, uzskata, ka būtu jārīko vēlēšanu otrā kārta, jo vēlēšanu norisē bijuši nopietni pārkāpumi, ziņo aģentūra “RIA Novosti”.
