Kremļa ietekmes operācija ASV: izgaismoti Krievijas dienestu darbību ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā 2016.gadā 24
Andis Kudors, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Britu izdevums “The Guardian” 17. jūlijā publicēja rakstu*, kurā tiek izgaismota Krievijas dienestu darbība Donalda Trampa vēlēšanu kampaņas laikā 2016. gadā.
Žurnālistu iegūtā informācija liecinot par to, ka laikā, kad Tramps virzījās uz Balto namu, Krievijā tapa dokuments ar nosaukumu “Ziņojums par valsts stiprināšanu un Krievijas pozīcijas stabilizēšanu ārējo ekonomisko ierobežojumu apstākļos”.
“The Guardian” pēc vairāku mēnešu izmeklēšanas ir secinājis, ka tā rīcībā nonākušais dokuments ir autentisks.
Tajā aprakstīts, kā Putina administrācijas eksperti mudināja uz plašu, mērķtiecīgu iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanu sacensībā ar mērķi destabilizēt Ameriku. Ja daudzus gadus to ir darījuši kaimiņvalstīs, kāpēc nedarīt aiz okeāna?
Lēmumu pieņemšanas process
Viens no “The Guardian” secinājumiem ir atziņa, ka Krievijas Drošības padome ir svarīga institūcija gadījumos, kad ir jāpieņem ar ārpolitiku un drošības politiku saistīti svarīgi lēmumi.
2016. gada 14. janvārī Kremļa administrācijas Analītiskās pārvaldes vadītājs Vladimirs Simoņenko izplatījis trīs lappušu garu kopsavilkumu, kas sācies ar vārdiem: “Krievijas Federācija pašlaik atrodas grūtā situācijā. ASV īstenotie pasākumi joprojām ir jūtami visās sabiedrības dzīves jomās.”
Nākamais solis esot bijis Putina rīkojums viņa administrācijas Ārpolitikas pārvaldes vadītājam organizēt Drošības padomes sēdi. Līdz 22. janvārim Drošības padomes locekļi esot izlasījuši dokumentu, kurā citstarp tika aicināts izmantot Trampa personiskās īpašības Krievijas labā.
“The Guardian” rīcībā nonākušais dokuments liecinot, ka Putins pēc Drošības padomes tikšanās uzdeva izveidot starpinstitūciju komisiju, kuras galvgalī iecēla aizsardzības ministru Sergeju Šoigu, kurš tad arī vadīja ietekmes operāciju 2016. gada ASV vēlēšanu kampaņas laikā. GRU (militārā izlūkošana), SVR (Ārējās izlūkošanas dienests) un FSB ticis uzdots sagatavot tūlītējus praktiskus soļus, lai veicinātu Trampa uzvaru.
GRU hakeriem 2016. gadā tika ierādīta darbavieta vienā no stiklotiem debesskrāpjiem Maskavā, un jau 19. martā viņi izsūtīja “fišinga” e-pasta vēstuli Hilarijas Klintones kampaņas vadītājam Džonam Podestam.
Nozagtā Klintones sarakste būtiski ietekmēja viņas tēlu. Daudzi amerikāņi balsoja ne tik daudz par Trampu, cik pret Klintoni.
Trampa personība un viņa torņi
Rīcības plāns tika veidots, balstoties uz domu par Baraka Obamas administrācijas sankciju nodarīto postu Krievijas ekonomikai pēc 2014. gada. Dzīves standarti, iedzīvotāju reālie ienākumi Krievijā pēc minētā gada kritās. Krimas nelikumīgās aneksijas eiforija samazinājās, un Kremlī domāja, kā situāciju uzlabot, panākot, lai sankciju slodze mazinās.
Un tad pie horizonta parādījās Donalds Tramps, kurš teica: “Vai tas nebūtu lieliski, ja mēs varētu sadzīvot ar Krieviju?”
Viņa personīgais jurists Maikls Koens bija jau iepriekš komunicējis ar Kremļa preses pārstāvja biroju. Koens lūdza palīdzību luksusa viesnīcas būvēšanai Maskavā, ko Tramps ir vēlējies jau vairākas desmitgades.
“The Guardian” rokās nonākušais ziņojums apstiprina to, ka Krievijas izlūkdienesti bija savākuši kompromitējošu informāciju par Trampu, iespējams, vēl padomju periodā. To bija paredzēts izmantot, lai vājinātu ASV pozīciju attiecībās ar Krieviju.
Priekšstats par Trampa personības īpašībām esot ticis veidots, vērojot viņu PSRS un Krievijas apmeklējumu laikā. Tramps pēc Krievijas diplomāta Ņujorkā uzaicinājuma apmeklēja Ļeņingradu un Maskavu 1987. gadā, kad Gorbačova iniciētā pārbūve vēl tikai uzņēma tempus.
Sekoja Krievijas apmeklējumi deviņdesmitajos gados un 21. gadsimta sākumā. 2013. gadā viņš ieradās līdz ar “Mis Pasaule” konkursu un nakšņoja Maskavas “Ritz-Carlton” viesnīcā.
Kā vēlāk pauda ASV Senāta izlūkošanas komisija, FSB veic novērošanu viesnīcas numuros, līdz ar to tiek minēts, ka FSB ieguva to, ko varētu izmantot Trampa šantāžai.
Vašingtonas mošanās
Eiropu pamodināja Krievijas agresija pret Ukrainu 2014. gadā, bet Vašingtonas attieksme kļuva nopietna jautājumā par Krievijas destruktīvo ietekmi pēc 2016. gada vēlēšanām, jo tika skarts neaizskaramais – demokrātisku vēlēšanu norise.
Lai ilustrētu Krievijas troļļu darbības mērogu 2016. gadā, te pārpublicēju fragmentu no sava raksta, kas 2020. gada aprīlī tika publicēts blogā “Latvijasdrosiba.lv”: “ASV Senāta Izlūkošanas komiteja pieprasīja datus no “Facebook”, “Google” un “Twitter” par maldinātāju aktivitātēm un nodeva tos ekspertu rīcībā.
Kiberdrošības uzņēmums “New Knowledge”, Oksfordas universitāte un Kolumbijas universitāte veica pētījumus, kuros tika analizēta dezinformācijas izplatīšana sociālajos medijos 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā.
Pētījumos ir secināts, ka [..] Krievijas troļļi mērķtiecīgi izplatīja uzkurinošus vēstījumus interneta portālos “Being Patriotic”, “Blacktivist” un “United Muslims of America”.
Izpētē iegūtie dati demonstrēja, ka Jevgēņija Prigožina interneta kaujinieki pūlējās padziļināt amerikāņu šķelšanu pēc rases, ideoloģijas un reliģiskās pārliecības.
Tika kultivēta arī neuzticēšanās valsts institūcijām, bez kā konsolidēta demokrātija nav iespējama. “New Knowledge” pētījuma ziņojums vēstī, ka Krievijas organizētā kampaņa sasniedza 126 miljonus “Facebook” lietotāju, saražoja 10,4 miljonus “Twitter” tvītu un augšupielādēja vairāk nekā 1000 klipu “YouTube”, kā arī sasniedza vairāk nekā 20 miljonus “Instagram” lietotāju.
Savukārt Oksfordas universitātes un izpētes firmas “Graphika” veiktā pētījumā tika konstatēts, ka Krievijas maldinātāji izmantoja viltus profilus sociālajos tīklos, lai nepamatoti apsūdzētu FIB direktoru Milleru, kurš izmeklēja Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās 2016. gadā.”
Īpašais prokurors Roberts Millers 2019. gada ziņojumā nosauca Kremļa operāciju par “masīvu un sistemātisku”. 2018. gada Helsinku samitā Tramps noraidīja apsūdzības par Kremļa hakeru iesaisti, viņš teica, ka tic Putinam vairāk nekā saviem dienestiem…
Trampa teiktais par to, ka Krievija nav iesaistījusies ASV prezidenta vēlēšanu procesa ietekmēšanā, bija pretrunā ar 14 ASV dienestu nostāju.
“Lāča pakalpojums” tradicionālo vērtību aizstāvjiem
Krievijas troļļu mērķis bija (un ir) ASV sabiedrības šūpošana, un viņu nopelnus nevajadzētu pilnā mērā piedēvēt Trampam, kura pusē nostājās daļa konservatīvo kristiešu, kuri redz apdraudējumu savām vērtībām.
Kremlis, īstenojot šo ietekmes operāciju, ir izdarījis “lāča pakalpojumu” ASV tradicionālo vērtību aizstāvjiem, jo, līdzīgi kā Eiropā, arī Amerikā tos mēģina sasaistīt ar Putinu, lai gan Krievijas “nacionālais līderis” jau nav izgudrojis konservatīvās vērtības, un, starp citu, viņa ģimenes dzīve liecina, ka viņš pats tām īpaši neseko.
Līdzīgus secinājumus var izdarīt, pavērojot arī citus Krievijas elites pārstāvjus, kuri nesmādē “nīstos” Rietumus ne savām investīcijām, ne bērnu skološanai.
Tas gan netraucē viņiem sankcionēt cīņu par ģimenes vērtībām citur – sevišķi tajās valstīs, kur dabiskās ģimenes institūta drupināšana jau bez Putina iesaistes ir izraisījusi lielas daļas sabiedrības satraukumu.
Praksē Kremlis ar savu “atbalstu” konservatīvajiem un labējiem ASV un Eiropā būtiski apgrūtina tradicionālo vērtību aizsardzību.
Vilšanās Trampa politikā
Tas, ka Kremlis centās ietekmēt vēlēšanu norisi, vēl automātiski nenozīmē, ka Trampam par uzvaru ir jāpateicas Putinam & Co. Bet droši varam runāt par Kremļa un Krievijas Drošības padomes nolūku un destruktīvo darbību, šūpojot ASV sabiedrību.
Krievijas propagandistu reakcija dažus mēnešus pēc Trampa ievēlēšanas parādīja, cik ātri sekoja Maskavas vilšanās Trampa politikā, kura nebija tik promaskaviska, kā uz to cerēja.
Propagandas kanāla “RT” vadītāja Margarita Simoņana sociālajā tīklā rakstīja, ka vēloties braukt ar auto, pie kura ir piestiprināts ASV karogs, jo Tramps tika ievēlēts. Eiforija beidzās diezgan ātri, un Krievijas varas kontrolētie mediji mainīja sajūsmas naratīvu pret mērenu Trampa kritiku un stingru ASV “establišmenta” nopēlumu; tas, redz, neļaujot Trampam īstenot draudzīgu politiku attiecībās ar Krieviju.
Starp citu, tagad Krievijas TV ekrānos tiek stāstīts tas pats par Džo Baidenu, kuram ASV elite neļauj būt labam pret Krieviju…
Neaizmirsīsim arī ASV sniegtās palīdzības Ukrainai būtisku pieaugumu Trampa prezidenta pilnvaru laikā, kā arī sankcijas pret “Nord Stream II”, kuras nesen ir mīkstinājis demokrāts Džo Baidens. Bilde, kā jau parasti, nav melnbalta, tajā ir daudz nokrāsu.
Uzpūš liesmu, kur spriedze jau pastāv
Vai ASV sabiedrība nebija sašķelta jau pirms Trampa ieiešanas Baltajā namā? Dzīvojot Vašingtonā četrus mēnešus 2014.–2015. gadā, novēroju, ka melnādaino amerikāņu vidē vējo aizvainojums, nesadzijušas brūces, kuras Krievijas hakeri 2016. gadā mērķtiecīgi plēsa, necik nedomājot par sekām.
Vai konservatīvi noskaņotie amerikāņi nav noraizējušies par LGBT propagandas uzvaras gājienu? Vai nezinām piemērus par koledžu sportā notiekošo netaisnību, kad jaunietes vieglatlētes zaudē sacensībās puišiem, kuri “jūtas kā meitenes”?
Rezultātā sportistes neiegūst stipendijas, kuras tām pienāktos kā labākajām savā sporta disciplīnā. Trampa laikā tika izkustinātas tēmas, kuru risināšanu tāpat nevarēja vairs atlikt.
Vai pieprasījums pret iekšējā tirgus aizsardzību neizrietēja no daļas ASV sabiedrības slāņu zaudējumiem globalizācijas procesos?
Krievijas propagandisti, dezinformatori un interneta troļļi pārsvarā gadījumu nerada jaunas tēmas, bet uzpūš liesmu, kur spriedze jau pastāv. Tas gan necik neattaisno GRU hakerus un Prigožina troļļus, kuri Kremļa uzdevumā ciniski kūdīja vienus amerikāņus pret citiem.
* Luke Harding, Dan Sabbah “The person to ‘weaken’ America: what the Kremlin papers said about Trump”
