Atis Klimovičs: Kremļa iecerēm jāizgāžas! Murgi, kas paredz citu tautu iznīcināšanu, kļuvuši par realitāti 25
Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Atkal kļuvis aktuāls PSRS pirmssabrukuma laika aktuālais teiciens: “Par jūsu un mūsu brīvību!” Precizitātes labad jāpiebilst, ka tā aktualitāte nekur tomēr nebija zudusi visus trīs gadu desmitus kopš 1991. gada padomjzemes kraha. Būtu neprecīzi domāt, ka plāns par Krievijas impērijas atjaunošanu būtu dzimis vien neilgi pirms pagājušā gada 24. februāra, kad sākās plaša mēroga iebrukums Ukrainā. Tagad nepārprotami skaidrs, ka uz 1991. gadā notikušo bijušo savienoto republiku šķiršanos ar neatkarīgu valstu izveidošanos Maskavā nevienu brīdi nopietni nav raudzījušies. Tur domāja, lai jau tie ukraiņi, baltkrievi, moldāvi, gruzīni un citi, tostarp baltieši, paspēlējas ar neatkarību.
Vēlāk visi tāpat ar dažādām metodēm tiks atkal savākti kopā zem vienas – Kremļa – varas. Tas ilgus gadus tika rūpīgi slēpts, lai gan līdz ar Putina atnākšanu šāds noskaņojums Maskavā tika pausts aizvien brīvāk. Tomēr politikas eksperti tam dīvainā kārtā pievērsa ārkārtīgi mazu uzmanību, arī Baltijas valstīs. Tika cerēts uz auglīgu sadarbību dažādās jomās. Derīgi atcerēties kaut vai Latvijas teātru, koru un mūziķu viesizrādes Krievijā, kuras pavadīja skaidrojums par nepieciešamību un iespēju aiznest mūsu vēstījumu līdz Krievijas iedzīvotājiem. Ko ar to izdevās sasniegt, tagad katram skaidrs, ka gandrīz neko. Labu attiecību vietā starp kaimiņiem esam liecinieki lielākajam un asiņainākajam karam Eiropā pēc 1945. gada.
Tagad viss kardināli mainījies, un Krievijas lielajos televīzijas kanālos vienā mierā ļauj runāt personām, kas aicina iznīcināt veselu nāciju. Tas izraisa neizpratni un jautājumu – kāds iemesls šādam noskaņojumam. Izrādījies, ka tomēr neesam pazinuši tos, ar ko jau sen dzīvojam kaimiņos, lai gan kādreiz mēģinājām sevi piedāvāt par starpniekiem kontaktos ar Krieviju, ko it kā pazīstam precīzāk.
Tā sagadījies, ka 2017. gada vasarā man pavaicāja, ko Krievija vēlas panākt Ukrainā. Iekarot visu šo valsti, padarīt daudzus miljonus par bēgļiem, citus patriotiski noskaņotos iznīcināt, bet pārējos pārvērst par vergiem, atbildēju. Šķiet, neesmu kļūdījies – murgi, kas paredz citu tautu iznīcināšanu, kļuvuši par realitāti. Tāpat kā iecere atjaunot Krievijas impēriju.
Nevajag sevi mānīt ar domu, ka Putina mērķis ir vienīgi pašlaik sagrābto teritoriju nosargāšana, ka viņam pietiktu ar Ukrainas sagrābšanu. Kas tādā gadījumā būtu nākamie kumosiņi? Iespējams, Moldova un Gruzija. Ja to apzināmies, tad labāk skaidri plānot tuvākajam gadam pat vēl prāvāku palīdzību Ukrainai. Uz spēles ir likta gan Krievijas impērijas pastāvēšana, gan arī mūsu nākotne.
Kas vēl nedaudz vairāk kā pirms gada varēja iztēloties raķešu apšaudes Kijivā? Tikai retais. Tagad zinām vēl vairāk, ka iespējams sagraut gandrīz pilnībā nelielas apdzīvotas vietas un pat prāvas pilsētas, ka Krievijas armija karo līdzīgi viduslaiku armijām. Izdedzinātās zemes taktika, nomocīti un nogalināti cilvēki, nozagti un svešumā pārkrievošanai aizvesti bērni. Neko labāku Kremlis nav spējis izdomāt, tā piedāvājums ir šaušalīgs un asiņains, taču tas nav izsaucis bailes nedz ukraiņos, kurus var tikai apbrīnot, nedz arī eiropiešos, un tas ļauj domāt, ka impērijas atjaunošanas iecere izgāzīsies.
