Kremļa draudi pēc Krimas uzbrukuma: “ASV līdzdalība nevar palikt bez sekām” 67
Krievija vaino ASV un sola “sekas” Ukrainas svētdien notikušajā raķešu triecienā Sevastopolei okupētajā Krimā, kurā, pēc amatpersonu teiktā, tika nogalināti četri cilvēki, tostarp divi bērni. Uzbrukumā vēl aptuveni 150 tika ievainoti, raķešu atlūzām nokrītot netālu esošajā pludmalē, vēsta “BBC”.
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas izmantotās raķetes ir ASV piegādātas ATACMS raķetes, un apgalvoja, ka tās ir ieprogrammējuši ASV speciālisti. Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs šādu rīcību nosauca par “barbarisku” un apsūdzēja ASV “krievu bērnu nogalināšanā”.
Viņš atgādināja prezidenta Vladimira Putina izteikumus, kas nesen solīja vērsties pret valstīm, kas piegādā ieročus Ukrainai. Maskava paziņoja, ka svētdien bojāgājušos un ievainojumus izraisījuši krītošie gruveši pēc tam, kad tās pretgaisa aizsardzība Krimā pārtvēra piecas Ukrainas spēku palaistās raķetes, kas bija pildītas ar kasešu kaujas lādiņiem.
Krievijas valsts televīzijā pārraidītajos kadros redzams haoss pludmalē Učkujevkas rajonā, kad cilvēki bēga no krītošajām atlūzām un daži ievainotie tika aiznesti sauļošanās krēslos. Krievijas Aizsardzības ministrija svētdien paziņoja, ka visas ATACMS raķetes programmē ASV speciālisti un vada amerikāņu satelīti.
Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pirmdien tikšanās laikā Minskā atkārtoja apgalvojumu, sakot, ka sistēmu “nevar izmantot bez tiešas Amerikas militārpersonu līdzdalības, tostarp satelītu spējām”. ASV ir piegādājušas ATACMS raķetes Ukrainai vairāk nekā gadu. Sistēma ļauj Ukrainas spēkiem uzbrukt mērķiem līdz 300 km (186 jūdžu) attālumā, norāda ražotājs Lockheed Martin.
Maskava nelikumīgi anektēja Krimu 2014. gadā, un tikai dažas valstis atzīst pussalu par Krievijas teritoriju. Tāpēc uz to neattiecas ASV prasības Ukrainai atturēties no Vašingtonas piegādāto ieroču izmantošanas, lai dotu triecienu Krievijas teritorijai.
Baltā nama Nacionālās drošības padomes pārstāvis BBC sacīja: “Ukraina pati pieņem lēmumus par mērķi un veic savas militārās operācijas.”
Taču Peskovs pirmdien žurnālistiem Maskavā sacīja, ka “ASV iesaistīšanās, tiešā līdzdalība, kuras rezultātā tiek nogalināti Krievijas civiliedzīvotāji, nevar palikt bez sekām”.
“Laiks rādīs, kas tie būs,” viņš piebilda.
Krievijas Ārlietu ministrija pirmdien izsauca ASV vēstnieci Linnu Treisiju, Lavrovam apgalvojot, ka ASV līdzdalība uzbrukumā “nav apšaubāma”.
Maskava jau vairākkārt ir draudējusi vērsties pret valstīm, kas piegādā ieročus Ukrainai, apgalvojot, ka tās ir likumīgi militāri mērķi.
Šā mēneša sākumā Putins, tiekoties ar starptautiskajām ziņu aģentūrām, solīja vērsties pret valstīm, kas apbruņo Ukrainu.
“Ja kāds uzskata, ka ir iespējams piegādāt šādus ieročus karadarbības zonai, lai uzbruktu mūsu teritorijai un radītu mums problēmas, kāpēc mums nav tiesību piegādāt tādas pašas klases ieročus tiem pasaules reģioniem, kur notiks triecieni par šo (Rietumu) valstu jutīgajām iekārtām?” viņš vaicā.
Savukārt, Ukrainas amatpersonas Krimu uzskata par likumīgu mērķi. Mihailo Podoļaks, prezidenta Volodimira Zelenska galvenais palīgs, sacīja, ka pussala faktiski ir “liela militāra nometne”, kurā, pēc viņa teiktā, atrodas “simtiem tiešu militāru mērķu, kurus krievi ciniski cenšas slēpt un noslēpt ar saviem civiliedzīvotājiem”.
ANO cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā paziņojusi, ka kopš Krievijas iebrukuma 2022. gada februārī ir nogalināti vismaz 10 000 civiliedzīvotāju. Amatpersonas norāda, ka patiesais skaitlis, visticamāk, ir daudz lielāks.
