Tuvākajā laikā Latviju pametīs Krievijas vēstnieks Lukjanovs. Politologi skaidro, ko tas varētu nozīmēt 23
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valsts prezidenta Egila Levita šīs nedēļas darba kārtībā bija tiešsaistes tikšanās ar Krievijas vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, kurš jau tuvākajā laikā pametīs Latviju, lai diplomāta gaitas turpinātu Baltkrievijā.
Politologi, kas seko notikumiem abās kaimiņvalstīs, uzskata, ka šīs pārmaiņas nav tikai diplomātiskā rutīna un Lukjanova pārcelšanai noteikti ir arī politiska nozīme, vienlaikus Krievijas attiecībās ar Latviju izmaiņas visdrīzāk neesot gaidāmas.
Baltkrievijā šobrīd vajadzīgs “uzticams cilvēks”
Baltkrievija ir Krievijai ģeopolitiski ļoti svarīgs jautājums – pēc tam, kad Minskā sākās protesti pret Aleksandra Lukašenko režīmu un Rietumi lika skaidri saprast, ka vairs neatzīst viņu par valsts vadītāju, Lukašenko vienīgais glābiņš palika Krievijas prezidents Putins.
Līdz šim Krievija ir atbalstījusi Lukašenko centienus saglabāt varu, tomēr attiecības nav vienkāršas, uz ko norāda arī tas, ka vēstnieks Minskā tiek mainīts jau trešo reizi divu gadu laikā.
2019. gada aprīlī no vēstnieka amata tika atsaukts Mihails Babičs, kurš amatā bija tikai pusgadu. Mediji tolaik ziņoja, ka vēstnieka nomaiņu Putinam tikšanās laikā Ķīnā personīgi lūdzis pats Lukašenko, jo Babičam kā bijušajam “spēka struktūru” pārstāvim esot pārāk valdonīgs darba stils.
Vietā tika iecelts Dmitrijs Mezencevs, kurš iepriekš bija ieņēmis dažādus augstus amatus. Taču tagad arī Mezencevs atsaukts no amata, viņš gan turpinās darbu kā īpašā veidojuma “Krievijas un Baltkrievijas apvienotā valsts” sekretārs.
Visus šos cilvēkus var dēvēt par “Putinam pietuvinātiem”, un to pašu var teikt par Jevgeņiju Lukjanovu, kurš pirms kļūšanas par vēstnieku Latvijā bija Krievijas Drošības padomes sekretāra vietnieks.
“Tas ir augsts amats, kas liecina par piederību Putina uzticības lokam,” uzsver politologs Kārlis Daukšts. Esot grūti spriest, ar kādiem uzdevumiem Lukjanovs dodas uz Minsku, taču tie varētu būt dažādi, arī saskaņot ārpolitisko kursu attiecībās ar Baltijas valstīm.
“Pēdējā laikā Lukašenko retorika pret Lietuvu un arī Latviju bija ļoti naidīga. Iespējams, Krievija grib tajā pastiprināt savu noteicošo lomu, lai šīs darbības nenotiktu patvaļīgi,” pieļauj Daukšts.
Politologs un drošības jautājumu pētnieks Andis Kudors uzskata, ka Lukjanova nosūtīšana uz Baltkrieviju skaidrojama ar to, ka Kremlim tur esot vajadzīgs uzticams cilvēks: “Notikumi Baltkrievijā ir kritiski svarīgi pašam Krievijas režīmam, un tur vajag izstūrēt cauri ļoti filigrāni. Maskavas acīs Lukjanovs Latvijā neko greizi nav izdarījis. Nezinu, vai šo vēstnieka amatu Baltkrievijā var uztvert kā apbalvojumu, bet ir paļaušanās, ka viņš spēs tikt galā sarežģītā situācijā un, ja vajadzēs, palīdzēs sagatavot augsni Lukašenko aiziešanai.”
Mazāk komentējis Latvijas iekšpolitiku
Ja runā par Lukjanova darbību Latvijā, politologi atzīst, ka tā bijusi pat diplomātiski ieturētāka, nekā iepriekš tika paredzēts. A. Kudors atgādina, ka pirms Lukjanova ierašanās bija bažas, vai Krievija negatavojas kādiem saasinājumiem.
Tas īsti nesekoja, taču bijusi vērojama pastiprināta Krievijas vēstures propagandistu darbība. Arī pats Lukjanovs cītīgi tajā piedalījies, izplatot Krievijas vēstījumus pirms 9. maija un citiem ideoloģiskiem datumiem.
Te jāatgādina, ka pērn vasarā Krievijas vēstniecības oficiālajos kontos interneta sociālajos tīklos parādījās izaicinoši ieraksti, kuros 1940. gada Latvijas okupācija atspoguļota padomju propagandas tradīcijās – kā brīvprātīga iestāšanās Padomju Savienībā un “īsti svētki”.
Tomēr Lukjanova vārds pie šīs dezinformācijas neparādījās.
K. Daukšts spriež: “Manuprāt, viņš bija samērā atturīgs, centās ievērot diezgan nopietnu distanci atšķirībā no iepriekšējiem Krievijas vēstniekiem, kuri vairāk komentēja Latvijas iekšpolitiskos notikumus.
Radās iespaids, ka viņš nevēlas nonākt konfliktā ar uzņemošo valsti, kas, protams, karjeras diplomātam ir pareizi.
Taču jāņem vērā, ka šāda pozīcija ne visus apmierināja un no tā sauktajām tautiešu organizācijām pat varēja dzirdēt kritiku, ka vēstniecība pārāk maz dara, lai aizstāvētu krievvalodīgo tiesības.
Ir bijuši pārmetumi, ka Krievijas vēstniecība uztur tā sauktos parādes krievus, kas tikai publiski atzīmējas pasākumos, bet nav īstie krievu pārstāvji šeit. Tās attiecības viņiem nav tik vienkāršas.”
Latvijas iekšpolitiku J. Lukjanovs gan komentēja pēc 13. Saeimas vēlēšanām 2018. gada nogalē, kad netieši norādīja uz Krievijas ieinteresētību, lai koalīcijā nonāktu “Saskaņa”.
“Acīmredzot partijas iegūtajam balsu skaitam Saeimas vēlēšanās Latvijā nav pilnīgi nekādas nozīmes. Ja partija, kas ieguvusi katru piekto vēlētāju balsi, tiek atstumta malā, tad tas ir kaut kas pārsteidzošs. Es ko tādu redzu pirmo reizi,” tolaik vēstnieka izteikumus citēja ziņu aģentūra LETA.
Pagaidām nav zināms, kas būs nākamais Krievijas vēstnieks Latvijā. K. Daukšta vērtējumā šī persona var izrādīties arī mazāk diplomātiska, bet tas būšot atkarīgs no Kremļa, kas Baltijas valstis nereti uztverot kā vietu, kur izmēģināt jaunu taktiku attiecībās ar Rietumiem un uztaustīt gaidāmo reakciju.
Savukārt A. Kudors uzskata, ka šai izvēlei vairs neesot principiālas nozīmes, jo “mēs atrodamies kopējā lielajā Eiropas Savienības un NATO kuģī un mazie vēji mūs vairs nevar apdraudēt”.
