Bijušais Krievijas drošībnieks Ļitviņenko noindēts ar Kremļa ziņu 0
Rīt tiks publiskots Britānijas tiesībsargāšanas iestāžu veiktās izmeklēšanas gala ziņojums, kurā atzīts, ka bijušo Krievijas drošībnieku Aleksandru Ļitviņenko 2006. gadā Londonas viesnīcā noindējis bijušais Federālā drošības dienesta darbinieks Andrejs Lugovojs, kurš rīkojies ar Krievijas varas iestāžu ziņu.
Kā atbildēs Londona
Britu prese raksta, ka tiesnesis Roberts Ouins, kurš pārraudzīja izmeklēšanu Ļitviņenko lietā, līdz ar Lugovoju un viņa līdzzinātāju Dmitriju Kovtunu par līdzvainīgu Ļitviņenko slepkavībā var atzīt Krievijas valsti. Nav izslēgts, ka pēc šī atzinuma varētu tikt ieviestas jaunas sankcijas pret Krieviju. Britānijas Ārlietu ministrija cenšoties atrunāt premjerministru Deividu Kemeronu no šāda soļa, raksta avīze “The Guardian”, piebilstot, ka Kemerons nevarēs izvairīties no politiskas atbildes uz Kremļa kritiķa Ļitviņenko slepkavību, kas tika veikta Londonā pret Britānijas pilsoni. Analītiķi izsaka pieņēmumu, ka Britānija varētu pieņemt lēmumu, kas būtu līdzīgs ASV pieņemtajam tā dēvētajam Magņitska likumam, un aizliegt iebraukt valstī personām, kas saistītas ar Ļitviņenko slepkavību. Iesaldēti tiktu arī viņu rēķini britu bankās, kur naudu glabā daudzas Krievijas amatpersonas. Britu diplomāti atzīmē, ka Britānijai būtu vēlama Krievijas līdzdalība cīņā pret “Islāma valsts” džihādistiem, tāpēc politiska konfrontācija ar Maskavu šobrīd Londonai būtu neizdevīga. Krievija atteikusies izdot Lugovoju un Kovtunu tiesāšanai Britānijā, tāpēc Ļitviņenko lietas juridisks atrisinājums nav īstenojams un spriedze abu valstu attiecībās saglabājas.
Atklāj Kremļa un mafijas saistību
Britu izmeklētāji ieguvuši pierādījumus, ka Ļitviņenko nāvē vainojamas Krievijas varas iestādes. Kā raksta avīze “The Daily Telegraph”, ASV Nacionālās drošības aģentūras pārtvertie ziņojumi liecina, ka Ļitviņenko nogalināts “Krievijas valsts atbalstītā atentātā”. Ļitviņenko ģimenes advokāts tiesā paziņoja, ka viņa klients, kas tolaik jau bija ieguvis Britānijas pilsonību, nogalināts kodolterorisma aktā Londonā par mēģinājumu atklāt korupciju Vladimira Putina mafijas valstī. Kopš 2001. gada uzturoties Londonā, Ļitviņenko uzstājās kā Krievijas vadības un drošības dienestu kritiķis. 2004. gadā Ļitviņenko kļuva par britu izlūkdienesta padomnieku, analizējot Krievijas organizētās noziedzības grupējumu darbību Rietumos. Ļitviņenko sadarbojās arī ar Spānijas izlūkdienestu, izmeklējot lietas, kas saistītas ar Krievijas mafijas darbību Eiropā. Izmeklējot Litviņenko nāves apstākļus, noskaidrots, ka neilgi pirms nāves 2006. gada novembrī viņš Spānijas izlūkdienesta uzdevumā pētīja Krievijas amatpersonu saistību ar kriminālajām aprindām, tajā skaitā Tambovas grupējumu. Ļitviņenko ģimenes advokāti uzskata, ka viņa loma saiknes atklāšanā starp organizēto noziedzību un Kremlim pietuvinātām amatpersonām bija izšķirošais motīvs viņa nogalināšanai. Britu mediji ziņo, ka, balstoties uz līdz šim savāktajiem pierādījumiem, ar pietiekami lielu pārliecību var teikt, ka Litviņenko slepkavības tiešie izpildītāji bija Lugovojs un Kovtuns, bet radioaktīvo poloniju viņu rīcībā nodeva Krievijas varas iestādes.
Putina sabiedrotais – narkotirgonis
Ļitviņenko lietas izmeklēšanā kļuvis zināms, ka pēdējos mēnešos pirms nāves Ļitviņenko apkopojis informāciju, kas liecina, ka viens no Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvākajiem sabiedrotajiem bijis iejaukts narkotiku kontrabandā un bijis saistīts ar organizēto noziedzību, raksta avīze “The Guardian”. Runa ir par Viktoru Ivanovu, kurš savulaik kopā ar Putinu strādājis Krievijas izlūkdienestā, bet tagad vada Federālo narkotiku apkarošanas biroju. Ļitviņenko ziņojumā ir “satriecoši nopietnas” apsūdzības gan pret Ivanovu, gan Putinu. Ziņojumā apgalvots, ka Ivanovs bijis saistīts ar organizētās noziedzības aprindām Sanktpēterburgā kopš 1990. gada, kad pēc dienesta KGB Putins darbojās Sanktpēterburgas pašvaldības ārējo ekonomisko sakaru nodaļā. Tolaik vietējā mafija veica ļoti ienesīgu operāciju, nogādājot kokaīnu no Kolumbijas uz Rietumeiropu caur Sanktpēterburgas ostu. Litviņenko sagatavotajā ziņojumā, kas tika nolasīts tiesā, atzīmēts, ka Ivanovs tika iecelts par kontrabandas apkarošanas nodaļas priekšnieku Sanktpēterburgā, kur Putins tolaik bija pilsētas domes ārējo ekonomisko sakaru nodaļas vadītājs. Ļitviņenko ziņojumā teikts: “Kad Ivanovs sadarbojās ar bandītiem, viņu aizsargāja Vladimirs Putins, kurš bija atbildīgs par ārējiem ekonomiskiem sakariem.” Ļitviņenko ziņojums tika sagatavots 2006. gada septembrī, bet pēc diviem mēnešiem viņš tika noindēts ar radioaktīvo poloniju Londonas viesnīcā, kur dzēra tēju kopā ar diviem bijušajiem kolēģiem Krievijas izlūkdienestā – Andreju Lugovoju un Dmitriju Kovtunu. Viņi nolieguši jebkādu saistību ar Ļitviņenko nāvi, un Krievija atteikusies izdot Lugovoju tiesāšanai Britānijā. Londonā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Vladimirs Voronofs tiesā liecinājis, ka 2007. gada janvārī divus mēnešus pēc Ļitviņenko slepkavības Lugovojs divreiz zvanījis viņam no Maskavas, mēģinot noliegt saistību ar slepkavību. Lugovojs teicis, ka nevarot neko piebilst, jo esot parakstījis dokumentu par ziņu neizpaušanu. Pēc Voronofa vārdiem, būdams Krievijas izlūkdienesta bijušais darbinieks, Lugovojs apzinājies sekas, ja viņš izpaustu detaļas par Ļitviņenko slepkavību.
