Kremļa aprindās darbojies CIP aģents 0
Kārtējo spiegošanas skandālu ASV un Krievijas attiecībās ievadīja raidsabiedrības CNN informācija, ka 2017. gadā ASV specdienesti slepeni izveduši vienu no saviem vērtīgākajiem aģentiem, kas strādājis Krievijas valdībā.
Kremlis atrunājas
Kā ziņo ASV mediji, šis aģents esot bijis Oļegs Smoļenkovs, kurš agrāk strādājis Krievijas vēstniecībā ASV, kad vēstnieks bija pašreizējais Krievijas prezidenta palīgs ārlietās Jurijs Ušakovs, un Krievijas valdības aparātā. Oļegs Smoļenkovs, kuru ASV mediji nosaukuši kā CIP informatoru un kurš 2017. gadā slepus izvests uz ASV, tiešām savulaik strādājis Kremļa administrācijā, atzinis Krievijas prezidenta runasvīrs Dmitrijs Peskovs.
Viņš esot strādājis prezidenta administrācijā vidēja ranga amatā, taču esot atlaists pirms dažiem gadiem, teica Peskovs, piebilstot, ka Kremlis nenodarbojas ar šīs personas meklēšanu, bet ar Krievijas izlūkdienesta darbu “viss esot kārtībā”.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka nekad neesot saticis Smoļenkovu un neko par viņu nezinot.
Smoļenkovs piegādāja svarīgu informāciju
Avīze “The New York Times” raksta, ka Smoļenkovs esot piegādājis pierādījumus par Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās 2016. gadā. Centrālā izlūkošanas pārvalde esot viņu savervējusi jau pirms vairākiem desmitiem gadu, kad viņš bija zema ranga ierēdnis, bet ar laiku kāpa pa karjeras kāpnēm. Kā Krievijas Federācijas valdības Militāri rūpnieciskās komisijas referentam viņam bija zināma informācija par valsts politiku militāri rūpnieciskajā jomā, aizsardzības militāri tehnisko nodrošinājumu un ieroču izmēģinājumiem.
Smoļenkovs varēja būt viens no svarīgākajiem informatoriem, tajā skaitā par Krievijas iejaukšanos prezidenta vēlēšanu kampaņā.
Kopš 2016. gada nogales, kad ASV medijos parādījās informācija par izlūkdienesta avotiem Kremlī, CIP sāka apsvērt viņa izvešanu. 2017. gada jūnijā Smoļenkovs ar ģimeni devās atvaļinājumā uz Melnkalni, un pēc tam viņus neviens vairs neesot redzējis. Sakarā ar pazušanu tika ierosināta lieta par slepkavību, taču pierādījumi noziegumam netika iegūti. Vēlāk Krievijas Federālā drošības dienesta darbinieki esot noskaidrojuši, ka Smoļenkovi esot dzīvi un atrodas citā valstī, raksta Krievijas avīze “Kommersant”.
Laikrakstā “The Washington Post” bijis publicēts sludinājums par savrupnama pārdošanu Virdžīnijas štatā uz Smoļenkova vārda. Kad raidsabiedrības NBC korespondents esot tur ieradies, pie viņa piegājuši divi vīrieši, kas uzdevušies par saimnieku draugiem. Kā apgalvo NBC informācijas avots, tie esot bijuši ASV izlūkdienesta aģenti, kas apsargājuši krievu pārbēdzēju. ASV Nacionālā izlūkdienesta bijušais direktors Džeimss Klepers intervijā “NYT” izteicies, ka informācijas publiskošana par CIP aģenta izvešanu padarīs vēl grūtāku informatoru vervēšanu Krievijā nekā līdz šim.
Tramps izpļāpā noslēpumus
Kopš Kremļa informatora bēgšanas ASV izlūkdienests ir zaudējis ļoti svarīgu informācijas avotu par Krievijas iejaukšanos 2018. gada Kongresa starpvēlēšanās un prezidenta vēlēšanās 2020. gadā, atzīmē “NYT”. “Šis cilvēks nebija Putinam pietuvināto personu lokā, bet regulāri bija klāt augstākā līmeņa apspriedēs un zināja par pieņemtajiem lēmumiem.
Maskavas informatora pienesums deva CIP pamatu secināt, ka rīkojumu par iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanu procesā devis personiski prezidents Vladimirs Putins, kurš apstiprināja arī ielaušanos Demokrātu partijas Nacionālās komitejas datubāzē. Maskavas informatora ziņojumi bija tik sensitīvi, ka toreizējais CIP direktors Džons Brennans neiekļāva šī aģenta informāciju izlūkdienestu darbības apskatā, ar ko ik dienu tika iepazīstināts prezidents.”
Laikraksts piebilst, ka avoti ASV izlūkdienestā nav atklājuši Kremļa informatora vārdu un jauno dzīvesvietu, jo “šī cilvēka dzīvība joprojām ir briesmās”.
Kā atzīmē ASV mediji, 2017. gada maijā, Baltajā namā tiekoties ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu un toreizējo Krievijas vēstnieku ASV Juriju Kisļaku, prezidents Donalds Tramps atklājis slepenu informāciju par ziņu avotu džihādistu mītnē Sīrijā.
Šo informāciju bija ieguvis Izraēlas izlūkdienesta “Mossad” aģents, kura dzīvībai tagad draudēja briesmas. Pēc šī incidenta ASV izlūkdienestu vadītāji apsprieduši iespēju evakuēt Kremļa informatoru. ASV sabiedroto valstu izlūkdienestu pārstāvji, kas regulāri apmainās ar slepenu izlūkošanas informāciju, pauduši bažas par prezidenta Trampa nevērīgo attieksmi pret izlūkošanas informāciju. 2017. gada jūlijā pēc tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu G20 valstu apspriedē Hamburgā ASV prezidents Donalds Tramps negaidīti atņēma tulkam sarunas pierakstu, raisot aizdomas par konfidenciālas informācijas izpaušanu.
