“Kremerata Baltica” koncerts atgādinās par koncertvietu trūkumu Rīgā 1
Ar Gidona Krēmera un “Kremerata Baltica” koncertu “Ziemeļblāzmā” šo piektdien, ciklu “Dzimuši Rīgā”, kā arī citiem Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumiem cenšas aktualizēt vajadzību pēc telpām, kurās atskaņot mūziku, preses konferencē par koncertu “Ziemeļblāzmā” stāstīja “Kremerata Baltica” menedžere Ingrīda Zemzare un nodibinājuma “Rīga 2014” vadītāja Diāna Čivle.
Zemzare norādīja, ka orķestris “Kremerata Baltica” ir dzimis ēkā Vāgnera ielā 4. Krēmers esot mēģinājis veicināt Vāgnera koncertzāles sakārtošanu, tomēr tas nav izdevies. Zemzare pauda cerību, ka šis koncerts aktualizēs jautājumu par koncertzālēm Latvijā. Čivle pievienojās Zemzarei, norādot, ka arī koncerta norises vieta kultūras pilī “Ziemeļblāzma”, kura pavisam nesen tika atklāta, ir kā zīme jaunu telpu meklējumiem. Viņa pauda, ka arī visa Eiropas kultūras galvaspilsētas gada mērķis ir vajadzību pēc telpām pacelt augstākā līmenī.
Par koncerta programmu kultūras pilī “Ziemeļblāzma” Krēmers stāstīja, ka interesantākais tajā būs Mečislava Veinberga kvintets klavierēm. Vijolnieks stāstīja, ka Veinbergs nepelnīti bijis aizmirsts, bet tagad atkal tiek atklāts kā viens no pagājušā gadsimta nozīmīgākajiem komponistiem. Krēmers pats esot piedalījies Veinberga skaņdarba instrumentācijā, lai to pārliktu orķestrim un klavierēm. Pilno skaņdarba aranžiju veicis Andrejs Puškarevs. Šo kompozīciju koncertā varēs baudīt kopā ar jau klasiskiem Volfganga Amadeja Mocarta un Frederika Šopēna koncertiem solistu – vijolnieka Krēmera un pianista Andreja Korobeiņikova – un “Kremerata Baltica” izpildījumā.
Krēmers atzīmēja, ka ļoti priecājas būt Rīgā un kopā ar “Kremerata Baltica” atklāt ciklu “Dzimuši Rīgā”. Vijolnieks stāstīja, ka viņš ir saistīts ar Rīgu un lepojas, ka viņa pilsēta šogad ir Eiropas kultūras galvaspilsēta. Krēmera vectēvs un vecāki ir strādājuši Rīgā. Arī viņš pats ir uzaudzis šeit un mācījies Emīla Dārziņa mūzikas skolā. Arī “Kremerata Baltica” pirmais koncerts pirms 17 gadiem notika Rīgā, stāstīja Krēmers. Viņš atzīmēja, ka orķestris nesen ir atgriezies no koncertturnejas ASV. “Kremerata Baltica” jau uzstājies ar daudziem slaveniem māksliniekiem un turpinās to darīt arī nākotnē, stāstīja Krēmers. Viņš uzsvēra, ka orķestris strādā ar entuziasmu un cenšas radīt arvien jaunas un interesantas koncertprogrammas saviem klausītājiem.
Pēc koncerta “Ziemeļblāzmā” orķestris uzstāsies arī Madonas kultūras namā un Latgales vēstniecībā “Gors”, kur “Kremerata Baltica” viesosies pirmo reizi. Zemzare norādīja, ka orķestrim “Kremerata Baltica” vasarā paredzēta ļoti interesanta koncertprogramma, kura būs veltīta Žanim un Johannai Lipkēm. Sadarbībā ar Žaņa Lipkes memoriālu topot arī jauns oriģināldarbs “Žanis un Johanna. Mīlestība”. Zemzare norādīja, ka autors topošajam skaņdarbam ir Arturs Maskats. Vasarā paredzēts arī kārtējais “Kremerata Baltica” festivāls Siguldā.
Ciklā “Dzimuši Rīgā” uzstāsies arī operdziedātāja Inga Kalna, kā arī Mariss Jansons un Bavārijas Radio orķestris.
6. jūlijā koncertā pie Nacionālās operas uzstāsies Rīgā dzimušās akadēmiskās mūzikas zvaigznes – Maija Kovaļevska, Inese Galante, Aleksandrs Antoņenko, Egils Siliņš, Gidons Krēmers, Miša Maiskis, Baiba Skride, Iveta Apkalna, Vestards Šimkus, Raimonds Pauls un Laima Jansone, kā arī kori un orķestris Andra Pogas vadībā. Čivle stāstīja, ka šī būs cikla kulminācija, kuru tiešraidē pārraidīs LTV un citas Eiropas televīzijas. Pašlaik vēl notiekot pārrunas par tiešraides un pasākuma dokumentācijas tehnisko pusi. Čivle uzsvēra, ka šādi pasākums varēs sasniegt lielāku auditoriju ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā. Viņa norādīja, ka svarīgi ir arī dokumentēt notiekošo Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā, jo tā pēc tam būs paliekoša vērtība.
Cikls “Dzimuši Rīgā” pastāstīs par to, cik daudz talantīgu Latvijas mūziķu ir pasaulē, un prezentēs Rīgu kā pilsētu, kur ir dziļas mūzikas tradīcijas un izpratne par tās vērtībām.
